Ornitologs Pēteris Daknis par savu dzīves misiju uzskata dabas aizsardzību

Muca var kalpot ne tikai vīna darīšanai un kāpostu skābēšanai. Kāda visai neparasta viesnīca Vācijā saviem apmeklētājiem piedāvājot izbaudīt naktsguļu mucās, kuras aprīkotas ar logu, gultu un pat vannas istabu. Latvijā popularitāti iekaro mucu pirtis. Ik pa laikam uzzinām arī par kādu ekstrēmi noskaņotu pārgalvi, kas ķer adrenalīnu, mucā traucoties lejup no Niagāras ūdenskrituma. Izrādās, ka muca kā omulīga mājvieta der arī samērā slinkai būtnei ar svārstīgu garastāvokli un lielām, oranžām acīm, kuras galvu rotā spalvu pušķis, lielākajam pūču dzimtas pārstāvim – ūpim. Lai veicinātu šīs Latvijā kritiski apdraudētās sugas populācijas saglabāšanos un atjaunošanos, Latvijas Ornitoloģijas biedrība radusi atjautīgu risinājumu, mežos ierīkojot mākslīgās ligzdvietas, kas darinātas no labiekārtotām metāla mucām. 2020. gadā valsts mērogā apstiprinātais Sugas aizsardzības plāns putnu sugu grupai “Pūces” paredz desmit gadu laikā – līdz 2029. gadam  – uzstādīt 2961 mākslīgās ligzdošanas vietas – platformas. Vienlaikus tiek izvietotas kameras un veikta video novērošana, kas ļauj gūt ieskatu putnu ikdienā, ūpji tiek aprīkoti ar raidītājiem, lai iegūtu datus par to pārvietošanos, barošanās paradumiem un potenciāliem priekšlaicīgas nāves iemesliem, turklāt klātienē tiek apzinātas pirmās sekmīgi apdzīvotās ligzdas. „Nākotnes pieturā” viesojas ūpju draugs un sargs - Latvijas Ornitoloģijas biedrības „Ūpja programmas” vadītājs Pēteris Daknis. Pēteris studē LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātē, ievērību izpelnījies viņa projekts "LiDAR datu lietderības izvērtējums lielo ligzdu meklēšanā", aizraujas ar fotografēšanu (galvenie foto varoņi, protams, ir putni), bet par savu dzīves misiju ornitologs uzskata dabas aizsardzību.