Pauls Irbins ir pārliecināts par Latvijas nākotni kosmosā

19. gs. vidū  angļu izgudrotājs Džordžs Keilijs uzbūvēja planieri, kas ar vilcēja palīdzību varēja gaisā pacelt vienu cilvēku. Nākamā gada 17. decembrī  svinēsim 120 gadu jubileju, kopš pasaulē pirmais lidaparāts 53 metrus nolidojis 12 sekundēs. Jurijs Gagarins kļuvis par pirmo cilvēku, kurš lidojis kosmosā, ASV astronauti Nīls Ārmstrongs un Bazs Oldrins kļuva par pirmajiem cilvēkiem, kas 1969. gadā izkāpa uz Mēness. Bet vēl ilgi pirms visiem šiem notikumiem, jau 17. gs. kāds cilvēks Latvijā devies savā pirmajā lidojumā -  kāds Priekules muižas kalējs izgatavojis un sev piestiprinājis lielus audekla spārnus, no Priekules baznīcas torņa  ar neticamu pārdrošību pacēlies gaisā, nolidojis gandrīz divas verstis, nokritis un, diemžēl, pārlauzis kāju. „Nākotnes pieturā”  viesojas Priekules Ikara pārdrošo un lielo sapņu cienīgs pēctecis - Eiropas Kosmosa Aģentūra astronautu kandidāts, ambiciozā projekta „Mars One”  dalībnieks, projekta "Pirmie Latvijas 100km kosmosā" iniciators un vadītājs, zinātkāres centru ZINOO un Kosmosa izziņas centra veidotājs, Latvijas Kosmosa Industrijas Asociācijas prezidents Pauls Irbins. Pauls  savulaik ne tikai Eiropas Kosmosa aģentūras astronautu atlasē izturējis milzīgu konkurenci un apstiprināts par kandidātu, bet arī pārliecināts par Latvijas nākotni kosmosā - mūsu speciālisti var piedāvāt savas inženiersistēmu inovācijas globālajai kosmosa misijai, izstrādājis specializētu laika mērīšanas moduli, kas kosmosā mēra gaismas lidojuma laiku, mūsu valsts zinātnieki un uzņēmumi piedāvā dažādus produktus un risinājumus, nepārtraukti attīstot jaunas tehnoloģijas. Turklāt Pauls Irbins ir klātesošs Latvijā pamazām, bet neatlaidīgai raķešbūves industrijas attīstībai, kas vainagojas ar nu jau vairākiem demonstrācijas lidojumiem Cēsu lidlaukā, turklāt pārliecināts, ka mūsu būvēta raķete reiz sasniegs Kārmāna līniju 100 kilometru augstumā, ko mēdz uzskatīt par nosacīto kosmosa robežu.