Raimonds Sīmanis: kā mikrobu izdzīvošanas pieredze palīdz cilvēkam?

Pasaulē lielākās dzīvās būtnes – dinozauri parādījušies pirms 230 miljoniem gadu. Paši iespaidīgākie zināmie eksemplāri ir piemēram, brahiozaurs, kas svēris vairāk nekā 50 tonnas, bet drednauta parametri bijuši 26 metri garumā un svars 65 tonnas. Tomēr ne vienmēr izdevīgi ir būt lielam, jo dinozauru dzīves gaitas izbeigušās pirms 65 miljoniem gadu, ko, iespējams, izraisījusi liela meteorīta nokrišana uz mūsu planētas. Savukārt mikroorganismi ar cilvēka aci nav saskatāmi, par to eksistenci aizdomas radušās jau sengrieķu un romiešu ārstiem Hipokrātam, Plīnijam Vecākajam, Galēnam, bet pirmo reizi mikroskopā mikroorganismus 1676. gadā izdevies ieraudzīt nīderlandiešu pētniekam Antonijam van Lēvenhukam. Nu, arī, pateicoties vasaras sākumā iznākušajai populārzinātniskajai grāmatai „Pasaule mikrobu acīm” uzzinām, ka mikrobi, izrādās, ir visai saprātīgas būtnes un prot pat sarunāties. „Nākotnes pieturas” viesis - grāmatas autors, medicīnas zinātņu doktors, RSU asociētais profesors Raimonds Sīmanis ir infektologs ar 30 gadu darba stāžu. Infektoloģijai viņš pievērsies rezidentūras laikā Austrālijā, kur strādājis ar HIV/AIDS pacientiem un apguvis svarīgākās lietas par mikrobiem un infekcijām. „Pasaule mikrobu acīm” jau paspējusi iekarot visai plašas amplitūdas lasītāju auditoriju - sākot no „vienkāršās tautas” līdz par medicīnas profesionāļiem. Grāmatas angliskā versija “Life Through The Eyes Of A Microbe” pasaules interneta lielveikalā “Amazon” populārzinātniskās molekulārās bioloģijas kategorijā jau kļuvusi par dižpārdokli Austrālijā. Darba apakšvirsraksts ir „Kā mikrobu izdzīvošanas pieredze palīdz cilvēkam”, jo mikrobs pēc būtības nav labs vai slikts - viss ir atkarīgs no konteksta un prasmes ar tiem sadzīvot. Sižeta pamatā ir stāsts par it kā spēcīgu cilvēku, vārdā Roberts, kurš nonāk slimnīcā, jo nav vakcinējies, turklāt piekopis ne pārāk veselīgu dzīvesveidu (liekais svars, smēķē). Tur Roberts iepazīstas ar arheju AMi un viņa draudzeni baktēriju BaMi, kas viņam stāsta par savu un citu organismu izcelšanos. Raimonda Sīmaņa galvenā kompetence ir akadēmiskā joma un pētniecības prioritātes: pandēmijas, bioterorisms, dzīvībai bīstamās infekcijas, mikroorganismu rezistence, vīrushepatīts C un imunitāte, bet brīvā laika kaislība - putnu vērošana dabā un fotografēšana.