Raimondu Paulu mīl un dzimšanas dienā sveic latvieši visā pasaulē

12. janvāris LR2 ir īpaša diena, jo mūsu mīļajam Maestro, pasaules klases komponistam Raimondam Paulam ir dzimšanas diena! Tāpēc jau no paša rīta ar skanīgu sveicienu mūs modināja pats jubilārs, bet turpinājumā visas dienas garumā klausītājus priecēsim tikai  un vienīgi ar iemīļotām Paula melodijām. Izņēmums, protams, nebūs arī „Latviešiem pasaulē”. LR2 ēterā Maestro dzimšanas dienas ballītē satiksimies ar īpašiem viesiem: Kanādas latviešu dziedātāju Sandru Maiju Ķuzi, Latviešu Kultūras centra Birmingemā vadītāju un teātru režisoru Ingmāru Čaklo un diriģentu Intu Teterovski. Sarunās uzzināsim, kādu lomu Raimonda Paula mūzika „spēlējusi” viņu radošajās biogrāfijās. Ints Teteovskis kopā ar jauniešu koris BALSIS šobrīd devies uz ASV, kur uzturēsies līdz 26. janvārim un sniegs vairākus koncertus un meistarklases Amerikas Ziemeļu daļas kordiriģentu forumā Epltonā (Appleton), Viskonsīnas štatā. Forumā piedalās vairāki simti kormūzikas profesionāļu un entuziastu, kur kora mērķis būs iepazīstināt ar jaunāko Latvijas kormūzikā, veicinot jaunas sadarbības un jaunus mūzikas projektus iesaistot Latvijas komponistus, diriģentus un korus. Bez tam kora BALSIS aizokeāna turneja turpināsies ar 7 koncertiem amerikāņu un latviešu auditorijai Milvokos, Čikāgā, Klīvlendā, Ņujorkā un Bostonā. BALSU repertuārā ir Raimonda Paula un Ineses Zanderes dziesmu cikls „Dziesmas par Latvijas upēm”, kuru viņi sola atskaņot arī Amerikas koncerttūres laikā. Latviešu Kultūras centra Birmingemā, arī Birmigemas Mazā teātra un Londonas latviešu teātra „Trepes” vadītājs  un režisors Ingmārs Čaklais ar Raimonda Paula mūziku sastapies savos iestudējumos. Leldes Stumbres lugā  “Laimīgā Blūmentāle” sižets risinās kādā rāmā vakarā, kad trīs draudzenes - Erna, Anete un Īrisa- jūras krastā nolēmušas svinēt Īrisas apaļo dzimšanas dienu. Skan smiekli un tiek saskandinātas dzērienu glāzes, un, protams, kas gan tās par svinībām  bez Paula hitiem? Savukārt pašam Ingmāram vismīļākā ir Maestro dziesma ar viņa tēva, dzejnieka Māra Čaklā vārdiem „Tautas acis”. Dziedātāja Sandra Maija Ķuze Maestro mūziku iemīļojusi jau bērnībā, kad uz Kanādu pa dzažnedažādiem ceļiem atceļojušas Paula plates. Vēlāk Sandra Paula dziesmas dziedājusi Toronto latviešu korī, arī pati savos koncertos un Kanādas un Amerikas latviešu pasākumos. Vairākas Maestro melodijas - „Mežrozīte”, „Circenīša Ziemassvētki”, „Es aiziet nevaru” un „Aicnājums” Sandra Maija Ķuze iekļāvusi arī savā pirmajā 1998. gadā latviešu valodā izdotajā CD.