Rebeka Šķērstiņa: spēja UV gaismā "spīdēt" piemīt visām Eiropā sastopamajām pūču sugām

Populārajā stāstā par pasaulē visslavenāko lācīti Vinniju Pūku varam lasīt šādu padomu: „Dzīvot Londonā un laiku pa laikam neaiziet uz Zooloģisko dārzu vispār nav iespējams. Bet vai visi māk to pareizi darīt? Daži sāk no sākuma, ko sauc par Ieeju, tad skrien, ko kājas nes, gar visiem būriem uz Izeju, un cauri ir. Prātīgs cilvēks iet tieši pie sava vismīļākā zvēra un paliek tur.” Droši vien šis ieteikums visai noderīgs būtu arī mūsu pašu Nacionālā zooloģiskā dārza apmeklētājiem, jo maratona cienīgs skrējiens varētu izvērsties, ja esam nolēmuši aplūkot tajā mītošo 400 sugu ap 3,5 tūkstošus dzīvniekus. Arī „Nākotnes pietura” šoreiz detalizētāk pievērsās tikai dažiem no Rīgas Zoo kolekcijā esošajiem eksemplāriem, piemēram, pūcēm, kuras pēdējā laikā izpelnījušās īpašu uzmanību ar pētījumu par to fluorescenci jeb spēju spīdēt. Pūču spalvu fluorescence jeb spīdēšana ultravioletās gaismas ietekmē Nacionālajā zooloģiskajā dārzā sadarbībā ar Latvijas Nacionālo dabas muzeju un Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūtu pētīta jau vairākus gadus. Fluorescenci putnu spalvās izraisa īpaša viela - porfirīns, kas tām piešķir brūnu krāsojumu. Pētījumā noskaidrots, ka spēja UV gaismā "spīdēt" piemīt visām Eiropā sastopamajām pūču sugām, turklāt veikts jaunatklājums, kas publicēts starptautiskā zinātniskā žurnālā, ka fluorescence piemīt arī baltajai pūcei. Vēl kopā ar „Nākotnes pieturas” viešņu, Rīgas Nacionālā zooloģiskā dārza Zinātnes un izglītības nodaļas vadītāju, bioloģi Rebeku Šķērstiņu apciemojām arī citus zinātnisko pētījumu objektus - roņus un kokvardes, noskaidrosim, kādus prāta un barošanās trenažierus iecienījušas žirafes un kādi mākslinieciskie talanti piemīt Etiopijas augstieņu pērtiķiem – geladām.