Rūta Starka par sienāžiem un siseņiem

„Nākotnes pieturas” uzmanības centrā šoreiz samērā sīks, toties pietiekoši skaļš radījums, kam bērnu grāmatu ilustratori reizēm piešķīruši mūziķa - vijolnieka veidolu. Savukārt, biologi sienāzi kopā ar tā radiniekiem siseņiem un circeņiem ievietojuši taisnspārņu kārtā, kas visā pasaulē apvieno ap 20 tūkstošus sugu un apdzīvo visus zemeslodes reģionus, izņemot Antarktīdu. Tomēr, šķiet, pasaulē vēl nebijis, unikāls notikums norisinājās šeit pat, mūsu Latvijā - augusta vidū Gaujas Nacionālajā parkā, Siguldas Balonu pļavā tika rīkoti „Sienāžu un siseņu dziesmu svētki”. Apmeklētājiem bija iespēja iepazīt dabiskajā pļavā sastopamo sienāžu un siseņu daudzveidību un izzināt sienāžu un siseņu skaņu veidošanas, noteikšanas un interpretācijas procesus, kas tiek izmantoti bioakustiskajos pētījumos. Turklāt skatītāji varēja sastapt un aplūkot svētku „māksliniekus” tuvplānā, tos saķerot ar entomoloģiskajiem tīkliņiem, tomēr, lai nemazinātu lielā sisinātāju kora dalībnieku skaitu, pēc izpētes tos palaižot atpakaļ dabā. Izrādās, ka galvenie skaņas radītāji ir vīriešu kārtas pārstāvji, kas sisina, berzējot priekšspārnu pamatnes, un to dzirdes orgāni atrodas uz priekškājām, tomēr dažas no sugām saziņai neizmanto sisināšanu, bet gan bungošanu. Raidījumā vieosos „Sienāžu un siseņu dziesmu svētku” virsdiriģente, LU Bioloģijas fakultātes Zooloģijas un dzīvnieku ekoloģijas katedras pētniece un projekta "LIFE for Species" eksperte Rūta Starka. Rūtas zinātnisko interešu lokā ir taisnspārņu faunas un ekoloģijas pētījumi, īpaši aizsargājamo sugu monitorings, molekulārā ekoloģija un bioakustika. Kopā ar kolēģiem viņa veidojusi precizētu Latvijas taisnspārņu sugu katalogu, kurā kopā ar izplatības kartēm apkopota informācija par taisnspārņu novērojumiem no tiešsaistes datu bāzēm un entomoloģiskajām kolekcijām. Latvijas taisnspārņu daudzveidība ir salīdzinoši neliela – saskaitot zemesvēžus, circeņus, siseņus, sīksiseņus un sienāžus, Latvijas faunā sastopamas ap 40 sugas, no kurām tikai viena, īsspārnu sisenis „Podisma padestris”, ir aizsargājamo sugu sarakstā.  Rūta Starka veiksmīgi apvieno zinātni ar mākslu un klausās ne tikai sienāžu dziesmās, bet arī pati darbojas mūzikas grupā „Les Attitudes Spectrales”!