Solvita Strāķe: kādi procesi šobrīd norisinās Baltijas jūras ekosistēmā?

Sensenos laikos Baltijas jūras vietā atradies plašs līdzenums, kam cauri plūdusi liela, mūsdienās vairs neeksistējoša upe, dēvēta par Eridanu. Vēlāk, vairākos Ledus laikmetos ledus kustību rezultātā Eridanas upes ieleja tikusi paplašināta un padziļināta, pārvēršot to jūras gultnē. Pirms 130 - 115 tūkstošiem gadu tagadējās Baltijas jūras vietā eksistējusi Ēmas jūra, bet kopš pēdējā ledus laikmeta beigām Baltijas jūras baseinā vairākkārt notikušas būtiskas izmaiņas: no ledus masas atbrīvotā Zemes garoza  cēlusies uz augšu, tā rezultātā tagadējā Baltijas jūra brīžiem bijusi atdalīta no pārējā Pasaules okeāna un kļuvusi par ezeru. Baltijas ledus ezers eksistējis pirms 12 600 - 10 300 gadiem, Joldijas jūra - pirms 10 300 - 9 500 gadiem, Ancilus ezers pirms 9 500 - 7 500 gadiem, Litorīnas jūra pirms 7 500 - 4 500 gadiem, bet Pēclitorīnas jūra (mūsdienu Baltijas jūra)  pastāv pēdējos 4 500 gadus. Par to, kādi procesi šobrīd norisinās Baltijas jūras ekosistēmā, kādas mazas un neredzamas būtnes tajā mitinās un kā tām klājas, cik lielā mērā jūras vidi ietekmē plastmasas piesārņojums un svešzemju viesi un vai tajā joprojām sastopami arī kādi Ledus laikmeta liecinieki, „Nākotnes pieturā” uzzinājām no Latvijas Hidroekoloģijas institūta vadošās pētnieces un Hidrobiloģijas laboratorijas vadītājas Solvitas Strāķes. Solvita vairāk nekā 25 gadus pēta Baltijas jūras ekosistēmu un tajā notiekošos procesus, savā doktora disertācijā analizējusi planktonorganismu lomu Baltijas jūras vielu apritē, bet svarīgākie zinātniskie virzieni šobrīd saistīti ar vērtīgāko dzīvotņu identifikāciju atklātās Baltijas jūras daļā, zemūdens dzīvotņu sniegtos ekosistēmas pakalpojumu analīzi un Baltijas jūras svešzemju sugu, to ienākšanas ceļu un ietekmes apzināšanu.