Sveicam jubilārus - Anglijas „Straumēnus” un Vācijas „Saimi”

Šoreiz „Latviešiem pasaulē” bija uzposies svētku drānās un ar ziedu pušķi rokās devās pie saviem klātienē iepazītajiem draugiem - diviem jubilāriem: Anglijas latvieši svinēs Straumēnu muižas simtgadi, bet desmitajai jubilejai Vācijā pošas Latviešu kultūras biedrība „Saime”. Lai īstenotu pārdrošus sapņus, darītu lielus darbus un „gāztu kalnus”, pirms  desmit gadiem pulciņš latviešu Štutgartes un Eslingenas apkārtnē sanāca kopā un ar Lauru Putāni priekšgalā nolēma dibināt savu kultūras biedrību. Pamazām „Saimes” dalībnieku loks kļuva arvien plašāks, vienā „Saimē” apvienojot latviešus un viņu ģimenes vairākās paaudzēs, tika svinēti kopīgi svētki, kopta latviešu kultūra un uzturēta dzīva mūsu valoda. Savulaik bērnu un jauniešu talanti atklāti konkursā „Rādi, ko māki”, bet „Štutgartes dzintariņi” kopā ar Latvijas „Dzeguzīti” ieskaņojuši Lolitas Ritmanes radīto diasporas bērnu himnu. Štutgartes latvieši var lepoties ar savu deju kopu „Trejdeksnītis”, bērnu un jauniešu kultūras skolu “Štutgartes Dzintariņi”, 2017. un 2022. gadā sarīkotajiem vērienīgajiem Eslingenas Dziesmu svētkiem. Starp citu, arī LR2 klātienē baudīja Eslingenas Dziesmu svētku - 75 fantastisko atmosfēru un centās, lai tiešraidēs to sajustu arī mūsu klausītāji. Latviešu kultūras biedrības „Saime” paspārnē darbojas uzņēmēju un uzņēmīgo klubs „Biznesa Bites”. Protams, Jāņos kopīgi tiek līgots, 4. maijā klāts baltais galdauts, bet rudenī – Švarcvaldes mežos - sēņots. Latviešu kultūras biedrības „Saime” vadītāja Laura Putāne (attēlā) gan atzīst, ka, sacensībā ar Vācijas sēnēm, tomēr uzvarētājas esot Latvijas sēnes. Bet tad, kad sēņu laiks būs beidzies, 8. novembrī „Saime” uz savas desmitās dzimšanas dienas svinībām aicinās visus savus draugus un atbalstītājus. Tikmēr Lielbritānijas latviešu īpašumā „Straumēni” tiek vicinātas slotas un grābekļi, tiek talkots, tīrīts un krāsots, jo ģimeniski jautrā atmosfērā tiek „uzpucēta” simtgadniece - Straumēnu muiža. Pirms 50 gadiem pēc Lielbritānijas „Daugavas Vanagu” ierosinājuma Anglijas vidienē tika meklēta, atrasta un iegādāta gleznaina vieta, kur latviešiem satikties un kopā svinēt svētkus, bet cienījamu vecumu sasniegušajiem tautiešiem kopīgi dzīvot un baudīt vecumdienas. 1976. gada 29. maijā notikusi „Straumēnu” iesvētīšana, kurā piedalījušies ap 1800 viesu. Gadu gaitā tikušas rīkotas talkas, īpašums labiekārtots un attīstīts, iestādīts ābeļdārzs, nosusinātajā pļavā izrakts dīķis, iekārtots spēļu laukumu bērniem, paplašinātas un uzceltas jaunas ēkas, tostarp viesu mājas un izveidota moderna viesnīca. 30. augustā visas dienas garumā Straumēnu muižas pļavā visi aicināti uz Straumēnu muižas 100tās jubilejas un 50tās gadadienas kopš tur mīt latvieši svinībām. Tās muzikāli kuplinās vietējais lepnums - folkloras grupa „Austrumkalns”, grupa „Mazie Rakari” un no jauna atdzimusī, kādreiz Latvijā tik slavenā deju mūzikas grupa „Pamatinstinkts”. Svētku programmā iecerēta Straumēnu muzeja svinīgā atklāšana, varēs aplūkot izstādes “Blezūra skats” un “Stipri Saknēs. Vildrānu stāsti”, neiztikt bez dažādām sportiskām un ģimeniskām aktivitātēm un noslēgumā, protams, kārtīga zaļumballe. Tikai mēnesis pagājis kopš Bradfordas grandiozajiem Eiropas Latviešu kultūras svētkiem ELKS III, bet to galvenā rīkotāja Latviešu pārstāvniecības Apvienotajā Karalistē vadītāja Vera Antipova joprojām enerģijas un radoša spara spārnota ir arī viena no galvenajām  Straumēnu simtgades svinību organizētājām.