Trampa draudi Grenlandei izpelnās starptautisku nosodījumu

Pēc tam, kad pasauli pārsteidza ASV īstenotā operācija Venecuēlā, sagūstot tās līderi Nikolasu Maduro, eiropieši uzdod jautājumus par to, vai Grenlandi var sagaidīt līdzīgs liktenis. Šādi jautājumi izskan ne bez pamata, jo prezidents Donalds Tramps ir atkārtoti izteicies, ka Grenlandei vajadzētu kļūt par Savienoto Valstu daļu, sadusmojot Grenlandes un Dānijas amatpersonas.  Pēc Venecuēlas Tramps ir draudējis arī Kolumbijai, apsūdzot to kokaīna kontrabandā uz ASV un neizslēdzot iespēju, ka Vašingtona varētu veikt militāru operāciju arī pret Kolumbiju. Bet jā, mūs, eiropiešus, vairāk uztrauc Grenlande. Tas, ka Donalds Tramps ir iekārojis Grenlandi, nav nekas jauns. Esam vairakkārt no viņa dzirdējuši, ka viņš vēlētos, lai šī valsts kļūst par daļu no ASV, ka amerikāņiem tā ir nepieciešama, ka tas nāktu par labu visiem. Arī viceprezidents Dž.D.Venss bija viesojies Grenlandē, un vēl nesen traci ap šo resursiem bagāto salu uzjundīja arī tas, ka ASV iecēla īpašo sūtni Grenlandē. Taču skaidrs, ka šobrīd, kad ASV ir īstenojusi šādu operāciju Venecuēlā, izskan jautājumi - vai un kurš būs nākamais? Un ņemot vērā Trampa izteikumus attiecībā uz šo Dānijai piederošo salu, saprotams, ka eiropieši ir bažīgi. Tramps žurnālistiem atkārtojis nesen teikto, ka Savienotajām Valstīm Grenlande nepieciešama drošības dēļ un viņa ieskatā, Dānija salai pienācīgu drošību nevar sniegt.