Una Bērziņa-Čerenkova: kas un kāda īsti ir Ķīna?

Šobrīd  gan dienu, gan nakti esam klātesoši tam, kas notiek Ķīnā - turam īkšķus, ceram uz medaļām, skumstam par neveiksmēm. Bet kas īsti ir valsts, kurā norisinās XXIV Ziemas olimpiskās spēles? Vieta, kur radies ne tikai koronavīruss, bet arī izgudrots papīrs, porcelāns, kompass, šaujampulveris, pirmā zvaigžņu karte un 10 ciparu sistēma matemātikā; valsts, kurā dzimis ne tikai Ķīnas Komunistiskās partijas vadītājs  Mao Dzeduns, bet arī domas dižgars Konfūcijs; valsts, kura slavena gan ar cilvēktiesību pārkāpumiem, gan savu izsmalcināto zīdu un 4000 gadu seno rakstības prasmi. Kas un kāda īsti ir Ķīna, kādas ir tās ambīcijas un loma uz starptautiskās skatuves, kādas ir Latvijas attiecības ar šo lielvalsti, mums palīdzēs saprast „Nākotnes pieturas” viešņa, politoloģe, Ķīnas pētniece, Rīgas Stradiņa universitātes Ķīnas studiju centra vadītāja un Āzijas programmas vadītāja Latvijas Ārpolitikas institūtā Dr. sc. pol. Una Bērziņa-Čerenkova. Zinātnieces interešu lokā ir mūsdienu ķīniešu ideoloģija, ES un Ķīnas attiecības, starptautisku uzmanību izpelnījušies viņas pētījumi par Krievijas un Ķīnas attiecību ietekmi uz Baltiju un Latviju.  Una Bērziņa-Čerenkova ir studējusi Pekinas Valodas universitātē, Pekinas Pedagoģiskajā universitātē, bijusi vecākā vieszinātniece Fudaņas Universitātes Filozofijas skolā Šanhajā, saņēmusi Fulbraita stipendiju, kura devusi iespēju Stenforda Universitātes (ASV) Austrumāzijas studiju centrā pētīt Ķīnas un Baltijas attiecības un Ķīnas transreģionālisma politiku. Savukārt viņas dibinātais RSU Ķīnas studiju centrs nodarbojas ar Ķīnas un plašāka Austrumāzijas reģiona izpēti, ķīniešu valodas un kultūras popularizēšanu akadēmiskā līmenī, Latvijas un Ķīnas attiecību sekmēšanu un apmaiņas programmu īstenošanu, turklāt šeit iespējams apmeklēt arī ķīniešu valodas kursus. Jāpiebilst, ka pati pētniece prot sešas valodas: latviešu, krievu, angļu, ķīniešu, franču un lietuviešu! Unas interese par Ķīnu ir samērā likumsakarīga, jo viņas mamma Jeļena Staburova ir pirmās sinoloģijas studiju programmas veidotāja Latvijā, Latvijas akadēmiskās Ķīnas pētniecības pamatlicēja un ķīniešu valodas īpašvārdu atveides latviešu valodā standarta izstrādātāja. Starp citu, 11. februārī tiek svinēta UNESCO Starptautiskā diena sievietēm un meitenēm zinātnē, tāpēc sirsnīgi sveicieni visām Latvijas daiļā dzimuma zinātniecēm un pētniecēm.