Valters Grīviņš: top Latvijas vēsturisko krogu katalogs

Šoreiz „Nākotnes pieturas” uzmanības centrā  būs zinātne, kas pēta cilvēku sabiedrības attīstību, atklāj un apraksta pagātnes notikumus, noskaidro pagātnes norišu kopsakarības. Termins „historiogrāfija” cēlies no latīņu un grieķu valodas un ar to tiek apzīmēts arī publicēto vēstures pētījumu kopums. Bet mums tik ierastais vārds „vēsture” un tā atvasinājums „vēsturnieks” šogad svin savu 155. gadadienu, un tie ir publicista, valodnieka un pedagoga Ata Kronvalda 1868. gadā darināti jaunvārdi.    Maija mēnesis ir zīmīgs ar vairākiem būtiskiem notikumiem mūsu valsts vēsturē - pirmkārt, ar Satversmes Sapulces sasaukšanas un Latvijas Neatkarības atjaunošanas dienu, arī dienu, kad Latvija iestājās Eiropas Savienībā. Savukārt visdetalizētāko Latvijas vēstures kopainu, sākot  no pirmajiem Latvijas vēstures avotos pieminētajiem zemnieku nemieriem - Autīnes sacelšanās līdz pat skolotājam Aleksandram Ezeriņam, kurš pirms 100 gadiem dzīvojis Talsos, mācījis fiziku, nodibinājis 8 korus un braucis uz Rīgu pirkt mūzikas instrumentus, jo gribējis skolai arī savu orķestri - varam atrast portālā „Historia.lv”.  Ar plašāku rezonansi izskanēja portālā nesen publicētais Rīgas pilsētas hronikas, kas ir pirmā zināmā pilsētas hronika Baltijā un ir vienīgais aculiecinieka sarakstītais vēstošais vēstures avots par Livonijas vēsturi 15. gadsimtā, tulkojums. „Nākotnes pieturas” viesa, „Historia.lv” galvenā redaktora, vēsturnieka Valtera Grīviņa interešu lokā ir novadpētniecība, arheoloģija, pieminekļu aizsardzība, kartes, vēsturiskā rekonstrukcija, brīvpieejas datu publicēšanas veicināšana un vēstures popularizācija. Šobrīd viņš pievērsies unikālam un vērienīgam pētniecības projektam - visus novadus aptveroša Latvijas vēsturisko krogu kataloga izveidei. Vēsturiskās lauku krogu ēkas ir nozīmīga Latvijas kultūras mantojuma sastāvdaļa un informācijas avots, kas sniedz ziņas par sava laika būvniecības tradīcijām, satiksmes vēsturi, dažādām sociāli ekonomiskām un sabiedriskām norisēm.