Vasaras viducī „Nākotnes pieturā” virtuāli devāmies uz Rucavas pusi

Vasaras viducī „Nākotnes pieturā” virtuāli devāmies uz Rucavas pusi, kur lidinājās Latvijā jaunatklātā tauriņu stiklspārņu suga. Vasaras izskaņā atkal uzmanības centrā Rucava, tikai šoreiz aplūkosim novada folkloras bagātības. Tikko klajā nākusi sērijas „Novadu folklora” jau otrais izdevums „Rucavas garamantas II”. „Nākotnes pieturā” viesojās tā sastādītāja LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta Latviešu folkloras krātuves pētniece un fondu glabātāja, Dr. philol. h. c. Māra Vīksna (attēlā). Folkloras materiālu publicējums tapis laikā, kad aprit 100 gadu, kopš apmēram trešā daļa Rucavas pagasta teritorijas – Sventāja, Būtiņģe – pievienota Lietuvai.  Pēc 1819. gada Kurzemes guberņas teritoriālās reformas Palangas pagasts ar Sventājas zvejnieku ciemu iekļāva Kurzemes guberņas Grobiņas apriņķī, no 1918. gada līdz 1921. gadam tas atradās Latvijas teritorijā. Pēc Latvijas-Lietuvas robežas komisijas lēmuma, kas bija balstīts uz tālaika saimnieciskiem apsvērumiem, nerēķinoties ar vietējo iedzīvotāju etnisko piederību, 1921. gadā Sventāju kopā ar Palangu pievienoja Lietuvai. Grāmatā līdzās bagātīgajiem garamantu pierakstiem – tautasdziesmām, ziņģēm, ticējumiem, ieražām, teikām, nostāstiem utt. lasāmi Māras Vīksnas komentāri par kolekciju tapšanu un vācēju biogrāfijas, pārskats par Rucavas un Sventājas materiāliem Latviešu folkloras krātuvē, hronika "Sventājas vēsture". Izdevums „Rucavas garamantas” papildināts ar vārdnīcu, kurā skaidrota Rucavas un Sventājas īpatnējā leksika. Māra Vīksna ir ap 70 zinātnisko rakstu autore, veidojusi gan akadēmiskos krājumus, gan folkloras krājumus bērniem, pētījusi folkloras vācējus, teicējus un folkloristikas vēsturi, arī ziņģes un anekdotes, Latvijas nacionālo minoritāšu -čigānu un baltkrievu folkloru, bez tam zina to, kas glabājas Krišjāņa Barona Dainu skapī. Pētnieces veikums vairākkārtīgi novērtēts ar Lielo folkloras gada balvu.