Viens no ietekmīgākajiem dokumentiem Briselē ir ES daudzgadu budžeta finanšu shēma

Kad runājam par varu Eiropas Savienībā, parasti domājam par samitiem, sankcijām, paplašināšanos vai veto tiesībām. Taču patiesībā viens no ietekmīgākajiem dokumentiem Briselē ir Eiropas Savienības daudzgadu budžeta finanšu shēma (Multiannual Financial Framework) jeb MFF. Kad Eiropas Savienība vienojas par savu ilgtermiņa budžetu, tā vienkārši nelemj par to, cik daudz naudas tērēt. Tā nosaka savas prioritātes nākamajiem septiņiem gadiem un principā Eiropas Savienības daudzgadu budžets nosaka gada izdevumu griestus politikas kategorijām. Priekšlikumu sagatavo Eiropas Komisija. Tas jāpieņem vienbalsīgi Eiropadomē un tam nepieciešama Eiropas Parlamenta piekrišana. Tas nozīmē, ka katrai dalībvalstij ir veto tiesības. Jāpiebilst, ka pašreizējais daudzgadu budžets aptver 2021.–2027. gadu periodu. 2018. gada cenās tā apjoms ir 1,074 triljoni eiro. Pašreizējās cenās – aptuveni 1,2 triljoni eiro. Tas ir aptuveni 1–1,1% no ES kopējā nacionālā ienākuma. Papildus šai summai tika izveidots pagaidu atveseļošanas instruments „NextGenerationEU”, reaģējot uz Covid-19 krīzi. Tas ļāva Eiropas Komisijai aizņemties līdz 750 miljardiem eiro 2018. gada cenās, aptuveni 806,9 miljardus eiro pašreizējās cenās laika posmā no 2021. līdz 2026. gadam. Šī kopējā parāda atmaksa sāksies 2028. gadā un turpināsies līdz 2058. gadam. Saskaņā ar Komisijas aizņemšanās plāniem un 2020. gada Pašu resursu lēmumu, ikgadējie atmaksas maksājumi var sasniegt 15 līdz 25 miljardus eiro gadā, atkarībā no refinansēšanas nosacījumiem un jauno ieņēmumu avotu apjoma. Un tieši šīs saistības tiešā veidā ietekmēs 2028.–2034. gada daudzgadu budžetu.