Virgīnija Vītola: ilgi spīdošu materiālu pēcspīdēšanas mehānismi pie zemām temperatūrām

Šoreiz „Nākotnes pieturā” centīsimies apgāzt aizspriedumus un priekšstatus par fiziku kā briesmīgu un neinteresantu parādību, kas visos laikos skolas bērniem sagādājusi galvassāpes. Dati liecina, ka arī mūsdienu jaunieši cenšas no tās izvairīties un ar katru gadu samazinās to skolu skaits, kurās izvēlas kārtot centralizēto fizikas eksāmenu - ja pirms desmit gadiem, 2011. gadā tas norisinājās  81% skolu, tad pērn tikai 44%. Par fiziku kā aizraujošu, radošu un stilīgu zinātni mūs centīsies pārliecināt „Nākotnes pieturas” viešņa - LU Cietvielu fizikas institūta pētniece un Optisko materiālu laboratorijas vadītāja, arī fizikas skolotāja, RTU Inženierzinātņu vidusskolas elektronikas pulciņa vadītāja, LU Jauno fiziķu skolas, kuras nodarbībās piedalās vairāki simti jauno censoņu, vadītāja, Dr. phys. Virgīnija Vītola. Ja daudzu priekšstatos izveidojies tēls par sirmu un respektablu kundzi - zinātnieci cienījamos gados, tad būsiet kļūdījušies - jauna un starojoša, tikai pirms dažiem gadiem Virgīnija iekļauta autoritatīvā biznesa žurnālā "Forbes" „30 līdz 30" sarakstā ar 30 veiksmīgākajiem un talantīgajiem jaunajiem līderiem Latvijā, kuri, vēl nesasnieguši 30 gadu vecumu, jau šobrīd nosaka attīstības virzienus un piedāvā inovācijas dažādās nozarēs. Jaunā zinātniece darbojas arī fizikas erudīcijas konkursa jauniešiem "FIZMIX Eksperiments", kura galvenais temats šogad ir nākotnes enerģija, ekspertu komandā. Pašas Virgīnijas Vītolas pētījumu mērķis ir luminiscentu, ilgi spīdošu materiālu pēcspīdēšanas mehānismi pie zemām temperatūrām un to  efektivitātes uzlabošana.  Tomēr zinātne nav bijusi šķērslis tam, lai Virgīnija sevi izaicinātu arī citās jomās - gan pusmaratonā un sieviešu futbolā, gan rastu domubiedrus LU „fizmatu” korī „Aura”.