Vispārējās izglītības peripetiju dēļ ēnā palikušas citas jomas

Politiķu pirms četriem gadiem dotais solījums panākt, ka Latvijas skolēni starptautiskajā skolēnu sekmju salīdzinājumā PISA būs starp 10 labākajiem rezultējies ar pretējo: nesenais pētījums parāda, ka Latvijas skolēnu prasmes kritušās, nevis augušas. Ierakstā par šīm un citām neveiksmēm izglītībā un zinātnē, kā arī dažiem izpildītiem solījumiem. Sākot darbu 14. Saeimai, toreizējā premjera Krišjāņa Kariņa no "Jaunās Vienotības" vadītais Ministru kabinets deklarācijā iekļāva daudz un plašus solījumus izglītībai un zinātnei. Nākamās valdības solīja mazāk un ne tik detalizēti, tomēr joprojām iestājās par kvalitatīvu izglītību un zinātni kā pamatu tautsaimniecības transformācijai. Visām trim izglītības un zinātnes ministrēm, kas darbojušās šīs Saeimas laikā, viens no svarīgiem darbiem bija gādāt, lai skolas beidzot nodrošinātu ar mācību līdzekļiem, kas atbilstu jaunajam izglītības saturam „Skola2030”. Solīja arī papildu atbalstu skolotājiem.  Izvērtējot partiju programmas, Latvijas Jauno zinātnieku apvienība secina, ka absolūtais mazākums partiju savās programmā min konkrētus solījumus zinātnei. Latvijas Jauno zinātnieku apvienības valdes priekšsēdētājs Oskars Teikmanis Latvijas Radio atzina, ka tie ir divi trīs politiskie spēki, kas izrāda specifiskāku sapratni par šo jomu. -- Izglītībā un zinātnē politiķu paveikto analizē arī Latvijas Studentu apvienības prezidente Luīze Monta Remese un Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja Inga Vanaga.