Drošinātājs

Українські жінки в армії воюють не лише проти російського вторгнення, а й проти упереджень та радянської спадщини всередині самої системи. Ріхардс Плуме розмовляє зі співзасновницею та очільницею Українського Жіночого Ветеранського Руху "Veteranka" Катериною Приймак - про жінок на фронті, боротьбу із сексуальними домаганнями у військовій службі та новий закон, який має допомогти зробити українську армію безпечнішою і справедливішою.  Це повне інтерв’ю без перекладу з подкасту Латвійського радіо "Drošinātājs" ("Запобіжник"), присвяченого народу України та його боротьбі з російською агресією. Посилання на повну версію подкасту можна знайти тут: linktr.ee/drosinatajs 

"Ми оцифровуємо минуле, щоб творити майбутнє. Збереження та популяризація культурної спадщини України завжди були й залишаються нашою головною метою, але ми ніколи не думали, що наша робота стане корисною також для документування злочинів російської федерації", так у розмові з Дівсом Рейзнієксом каже гостя цього тижня в подкасті "Drošinātājs" Надія Гаврилишин, яка представляє експертів із 3D-сканування компанії Skeiron зі Львова, Україна. Це повне інтерв’ю без перекладу з подкасту Латвійського радіо "Drošinātājs" ("Запобіжник"), присвяченого народу України та його боротьбі з російською агресією. Посилання на повну версію подкасту можна знайти тут: linktr.ee/drosinatajs 

"Коли до нас у зоопарк приходять військові з родинами або привозять дітей із прифронтових територій, і після відвідин ти бачиш, як у їхніх очах спалахує іскра надії, тоді розумієш, що ми робимо добру справу", так у розмові з Dīvs Reiznieks каже генеральний директор Київського зоопарку Кирило Трантін.  Зоопарк став місцем, яке не лише дозволяє бодай на мить відчути себе у нормальному світі, а й активно долучається до реабілітації військових, дітей із прифронтових територій та багатьох інших людей, яких зачепила війна. Водночас для відвідувачів невидимою залишається щоденна боротьба за безпеку тварин і намагання зробити все, щоб війна залишалася по той бік зоопаркового паркану.  Це повне інтерв’ю без перекладу з подкасту Латвійського радіо "Drošinātājs" ("Запобіжник"), присвяченого народу України та його боротьбі з російською агресією. Посилання на повну версію подкасту можна знайти тут: linktr.ee/drosinatajs 

“It began with handing out French fries on the Polish-Ukrainian border. We never thought it would grow into something much bigger - into full-time work. I have to admit, I am scared, and I know I was born under a lucky star. But all the difficulties and exhaustion are nothing compared with what Ukrainians are going through. We must keep helping Ukraine and keep telling people in the Netherlands what is happening there,” says this week’s guest on the Drošinātājs in-depth interview, Franky van Hintum from the Netherlands, in conversation with Rihards Plūme. Together with his friend Coen, his volunteer work has grown into a large-scale mission - both to deliver humanitarian aid and to inform people back home.   This is a complete interview without translation from the Latvian Radio’s podcast "Drošinātājs" (“The Fuse”), dedicated to the people of Ukraine and their fight against Russian aggression. Links to the full version of the podcast can be found here: linktr.ee/drosinatajs 

The Chornobyl disaster in Ukraine is not only a story about an accident, radiation, and the heroism of the “liquidators”. In conversation with Dīvs Reiznieks, philosopher and collective memory researcher Oksana Dovhopolova explains how Chornobyl became one of the starting points of Ukraine’s independence movement, why even 40 years later there is still no clear way to commemorate the tragedy, and how russia’s full-scale invasion has added a new layer to this memory. The conversation also touches on art as an instrument of survival and solidarity, the boundaries of “dark tourism” in Bucha, Irpin, and Chornobyl, and how the war has changed Ukrainians’ view of their language, identity, and the view of the Baltic states.    This is a complete interview without translation from the Latvian Radio’s podcast "Drošinātājs" (“The Fuse”), dedicated to the people of Ukraine and their fight against Russian aggression. Links to the full version of the podcast can be found here: linktr.ee/drosinatajs   

Čornobiļas katastrofa Ukrainā nav tikai stāsts par avāriju, radiāciju un “likvidatoru” varonību. Sarunā ar Dīvu Reiznieku filozofe un atmiņas pētniece Oksana Dovhopolova skaidro, kā Čornobiļa kļuva par vienu no Ukrainas neatkarības kustības sākumpunktiem, kāpēc arī 40 gadus vēlāk nav skaidra veida, kā pieminēt traģēdiju un kā Krievijas pilna mēroga iebrukums šai atmiņai pievienojis jaunu slāni. Sarunā arī par mākslu kā izdzīvošanas un solidaritātes instrumentu, par “tumšā tūrisma” robežām Bučā, Irpiņā un Čornobiļā, kā arī par to, kā karš mainījis ukraiņu skatījumu uz savu valodu, identitāti un Baltijas valstu pieredzi.   Savukārt Rihards Plūme iztaujā Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāju un drošības politikas pētnieci Kristīni Bērziņu par šādām tēmām: NATO alianse samitus turpmāk varētu nerīkot katru gadu. Ko tas nozīmētu Latvijai? Pēc Ungārijas bubuļa izzušanas Eiropa spiesta atklāt savu viedokli par Ukrainas uzņemšanu savā pulkā;  Kā mobilā interneta un saziņas lietotņu ierobežošana ietekmē noskaņojumu Krievijā?   Epizodes gaita:  00:30 Ievads 01:33 Drošinātāja ekspertes Kristīnes Bērziņas komentārs šoreiz par šādām aktualitātēm: 03:43 NATO alianse samitus turpmāk varētu nerīkot katru gadu. Vai Latvijai tas nāktu par sliktu? 10:06 Kādēļ skaidrāk izgaismojusies vairāku valstu nevēlēšanās drīzumā uzņemt Ukrainu Eiropas Savienībā? 16:46 Kā Baltiju ietekmēs Ukrainas pievienošanās ES? 18:57 Kā mobilā interneta un saziņas lietotņu ierobežošana ietekmē noskaņojumu Krievijā? 25:58 Dīvs par sajūtām, esot klātienē Čornobiļā 28:44 Piesakām šīs epizodes viesi – Oksanu Dovhopolovu – Filozofijas zinātņu doktori; kultūras atmiņas platformas “Pagātne / Nākotne / Māksla” kuratori; Kijivas Ekonomikas Augstskolas profesori, kura dzimusi un dzīves pirmos gadus pavadījusi Rīgā. 30:54 Ukrainā ir dažādi Čornobiļas katastrofas atmiņas slāņi 32:29 Čornobiļa apmaldījusies dažādos atmiņas slāņos, tai nav savas piemiņas valodas. 35:40 Čornobiļas notikumiem bijusi liela ietekme ukraiņu literatūrā, populārajā kultūrā.  37:40 Kāpēc VDK savulaik ļāva runāt par traģēdiju vienīgi avārijas “likvidatoru” varonības tēmu un kādas stāsta daļas šis naratīvs apspiedis? 40:19 krievijas pilna mēroga iebrukums devis vēl vienu atmiņu slāni. 42:30 Kas ir atmiņas kultūras platforma “Past / Future / Art”? 43:40 Eiropā un pasaulē lielākās revolūcijas kolektīvās atmiņas jomā 20.gadsimtā tika piedzīvotas tieši mākslas laukā. 45:10 Ukrainas sabiedrībā ir ļoti liels pieprasījums pēc darba ar atmiņu. 46:27 Māksla ir svarīga tāpēc, ka visām citām mūsu dzīves jomām ir savas robežas. Kad sastopamies ar jaunu realitāti, reizēm māksla ir vienīgā joma, kurā varam formulēt jautājumus. Nevis atrast atbildes, bet tieši formulēt jautājumus. 50:35 Māksla ir par vērtībām, par identitāti. 51:10 Mūsu mērķis šobrīd ir atrast pašiem savu izpratni par savu likteni bez Krievijas. 54:01 Kāpēc līdz kara sākumam Ukraina un Baltija citādi uztvēra krieviju?  57:00 Latvija latviešu kultūru aizsargāja labāk nekā ukraiņi, jo ukraiņi atradās situācijā, kurā ukraiņu kultūra tika izšķīdināta kopīgā krieviskuma buljonā. 58:20 Ukrainas un Baltijas valstu apspiešanai tika izmantotas atšķirīgas pieejas.  59:19 putins iznīcinājis to, ko krievijas un PSRS impērijas mēģināja panākt Ukrainā.  59:57 “Tumšais tūrisms” Čornobiļā  un vai par tādām nekļūs Buča, Irpiņa un citas vietas, kur krievijas iebrucēji nogalinājuši daudzus cilvēkus. 1:02:50 iebrukumu pārdzīvojušie vēlas memoriālus, bet grib aizvākt kara pēdas. 1:14:15 Baltijas valstis mūs saprot labāk nekā rietumi. 1:06:24 Sarunas beigas. 1:06:43 Rihards un Dīvs pārspriež interviju. 1:07:00 Padalieties ar šo interviju un epizodi.  1:07:54 Rakstiet mums: [email protected]   Viss svarīgākais par karu Ukrainā ir un būs vienuviet – Latvijas Radio raidieraksta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē. Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs 

24-річна отоларингологиня Ольга Пасічник кожні два тижні вирушає у медичні волонтерські місії "FRIDA Ukraine" на прифронтові території України, де людям часто бракує не лише лікарів і ліків, а й простої людської уваги. У розмові з Ріхардом Плуме Ольга розповідає, як нерідко пацієнтові допомагають не лише призначені медикаменти, а й розмова, добре слово та відчуття, що його не залишили наодинці зі своїм болем.  Це повне інтерв’ю без перекладу з подкасту Латвійського радіо «Drošinātājs» («Запобіжник»), присвяченого народу України та його боротьбі з російською агресією. Посилання на повну версію подкасту можна знайти тут: linktr.ee/drosinatajs 

“This project is about light, not pain or death. We did not want to be like others — simply an archive. This project is about personalities, values, stories, families, and memories. Collecting the stories of those who have fallen is important, because this too is a form of defending the nation,” says this week’s “Drošinātājs” guest, Dafna Sosnovska, co-founder of the project “Zavdyaky”, in a conversation with Rihards Plūme. Dafna has created a special platform not only to honor the fallen, but also to ensure that their stories remain part of history and can be studied more broadly by society in the future. (This is a complete interview without translation from the Latvian Radio’s podcast "Drošinātājs" (“the Fuse”), dedicated to the people of Ukraine and their fight against Russian aggression.) Links to the full version of the podcast can be found here: linktr.ee/drosinatajs

“Šis projekts ir par gaismu, nevis sāpēm vai nāvi. Mēs negribējām būt kā citi – vienkārši kā arhīvs. Šis projekts ir par personībām, vērtībām, stāstiem, ģimenēm un atmiņām. Kritušo cilvēku stāstu apkopošana ir svarīga, jo arī tā ir sava veida tautas aizsardzība,”  tā sarunā ar Rihardu Plūmi saka šīs nedēļas Drošinātāja intervijas varone Dafna Sosnovska, projekta “Zavdyaky” līdzdibinātāja. Dafna izveidojusi īpašu platformu ne tikai, lai godinātu kritušos, bet arī lai bojāgājušo stāsti paliktu vēsturē un nākotnē būtu pētāmi plašākai sabiedrībai.   Savukārt, Dīvs Reiznieks iztaujā Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāju un drošības politikas pētnieci Kristīni Bērziņu par šādām tēmām: ASV atkal draud ar NATO beigām, bet Eiropas Savienība pirmo reizi runā kā NATO. ASV iejaucas Ungārijas iekšpolitikā, apsūdzot Eiropu par iejaukšanos Ungārijas iekšpolitikā, Kāpēc Zelenskis devās uz Sīriju? Viss svarīgākais par karu Ukrainā ir un būs vienuviet – Latvijas Radio raidieraksta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē. Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs

Why do young Ukrainian professionals who have studied and worked abroad choose to return home during wartime? This episode tells the story of the “Create Ukraine” initiative, which encourages Ukrainians from the diaspora and those with international experience to get involved in public administration, as well as the personal choice to return to a country that continues to build its future even as the war goes on. This is a complete interview without translation from the Latvian Radio’s podcast "Drošinātājs" (“the Fuse”), dedicated to the people of Ukraine and their fight against Russian aggression. Links to the full version of the podcast can be found here: linktr.ee/drosinatajs

Росія оголосила в міжнародний розшук українського еколога Владислава Балінського. У розмові з Dīvs Reiznieks він розповідає, чому почувається реально під загрозою, пояснює, чому росія так боїться тих, хто науковим підходом документує воєнні та екологічні злочини, і застерігає, що на Заході досі не до кінця усвідомлюють загрози, які Росія створює також для територій Європейського Союзу.  Це повне інтерв’ю без перекладу з подкасту Латвійського радіо «Drošinātājs» («Запобіжник»), присвяченого народу України та його боротьбі з російською агресією.  Посилання на повну версію подкасту можна знайти тут: linktr.ee/drosinatajs

Why Vladislav Heraskevych’s disqualification over a “memorial helmet” became a matter of principle - and how it was received in Ukraine. Dīvs Reiznieks speaks with Oleksandr Hlyvynskyi, head of the Ukrainian Sports Press Association, about the limits of the International Olympic Committee’s “neutrality,” double standards, and how sport in Ukraine continues even under wartime conditions. Also: how athletes support the army, the role sport may play in rebuilding the country after the war, and why solidarity from other nations in moments like these is more than symbolism. This is a complete interview without translation from the Latvian Radio’s podcast "Drošinātājs" (“The Fuse”), dedicated to the people of Ukraine and their fight against Russian aggression. Links to the full version of the podcast can be found here: linktr.ee/drosinatajs 

"Я не знаю, как бы я всё пережила, если бы рядом не было моего верного друга с его мокрым носом. Желание защитить его, сделать что-то полезное для своего любимца и для страны стало началом моего хобби. Может, это звучит жёстко, но собака — дорогой инструмент, который помогает украинцам в борьбе с оккупантами". Так в разговоре с Рихардсом Плуме говорит главная героиня уличного выпуска "Drošinātājs" этой недели - Татьяна Славинская, кинолог и специалист по разминированию из Киева, чьи собачьи бронежилеты используют и военные на фронте, и охрана президента Зеленского. Ссылки на полную версию подкастa можно найти здесь: linktr.ee/drosinatajs

The concept of extremism is usually associated with violent radicalism, terrorism, or incitement to violence, but in the russian context this notion has been redefined. In practice, we see that in the Russian-occupied territories the concept of extremism is used not to combat violence, but to enforce loyalty. It is about obedience. It is also about suppressing and erasing Ukrainian identity.  This is how this week’s guest of “Drošinātājs”, Mariia Krasnenko - an expert at the Ukrainian Civic Education Center “Almenda” - describes the situation in Russia’s occupied Ukrainian territories in her conversation with Dīvs Reiznieks.   This is a complete interview without translation from the Latvian Radio’s podcast "Drošinātājs" (“The Fuse”), dedicated to the people of Ukraine and their fight against Russian aggression.  Links to the full version of the podcast can be found here: linktr.ee/drosinatajs

«Я готую латвійський холодний суп у Києві найкраще з усіх!» – каже гість цього тижня подкасту «Drošinātājs» – художник і педагог, що мешкає в Києві, Едуард Межуліс. Його мати, Лаума Межуле, більшу частину життя прожила в Україні, багато років працювала перекладачкою в посольстві Латвії в Києві і перед відходом з цього світу також написала книгу про своє життя. У розмові з кореспонденткою Латвійського радіо в Україні Індрою Спрянце – про зміни в суспільстві, культурі та зв’язки з Латвією.  Це повне інтерв’ю без перекладу з подкасту Латвійського радіо «Drošinātājs» («Запобіжник»), присвяченого народу України та його боротьбі з російською агресією.  Посилання на повну версію подкасту можна знайти тут: linktr.ee/drosinatajs 

"Es vislabāk par visiem Kijivā gatavoju latviešu auksto zupu!" saka Drošinātāja šīs nedēļas viesis - Kijivā dzīvojošais mākslinieks un pedagogs Eduards Mežulis, kura māte Lauma Mežule mūža lielāko daļu nodzīvojusi Ukrainā, daudzus gadus nostrādājusi Latvijas vēstniecībā Kijivā par tulku un pirms aiziešanas no šīs saules arī sarakstījusi grāmatu par savu dzīvi. Sarunā ar Latvijas Radio korespondenti Ukrainā Indru Spranci - par izmaiņām sabiedrībā, kultūrā un saitēm ar Latviju.   Savukārt Dīvs Reiznieks iztaujā Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāju un drošības politikas pētnieci Kristīni Bērziņu par šādām tēmām: Eiropieši šokā par jauno ASV Nacionālās drošības stratēģiju - cik nopietns apdraudējums tas ir ASV un Eiropas turpmākajām attiecībām? Vai ASV politika veicinās Eiropas federalizāciju? Ko darīt Ukrainai brīdī, kad Donalds Tramps paziņo, ka galveno uzmanību veltīs notikumiem ASV iekšienē?    Epizodes gaita:  00:29 Ievads 03:00 Drošinātāja ekspertes Kristīnes Bērziņas komentārs šoreiz par šādām aktualitātēm: 03:41 Pasaules ziņās visu pārējo aizēno notikumi, kas saistīti ar Venecuēlu. Ko tas nozīmē Ukrainai? 08:42 Ko Latvijas drošībai nozīmētu ASV iebrukšana Grenlandē? 12:32 Lielās pārbīdes Ukrainas varas augstākajos ešelonos - ko tas var liecināt par notikumu attīstību? 15:04 Bijušās Kanādas ārlietu ministres iecelšana Zelenska padomnieces amatā. 16:00 Vai Drošinātāja eksperte Kristīne Bērziņa paredz kara beigas jau šogad? 20:00 Dīvs un Rihards pārspriež dzirdēto un uzceļ eiropiešu aktivitātes sadarbībā ar Ukrainu. 22:03 EXPLAINER: Kādiem vēl nebijušiem ieročiem būtu jānonāk Ukrainas rokās 2026.gadā. 25:10 Ukrainas armijas akūta problēma – cilvēkresursu trūkums. 30:08 Piesakām šīs epizodes galveno viesi –– Kijivā dzīvojošo mākslinieku un pedagogu Eduards Mežulu. 31:53 Eduards par savu latvisko izcelsmi 32:40 Aukstās zupas meistars 33:45 Ko cilvēks aizmirst un ko neaizmirst. 34:16 Eduards par savu mātu – Laumu Mežulu un to kā viņa nonāca un palika Ukrainā. 36:00 par savu dzīvi līdz šim. 37:10 par pilna mēroga iebrukuma sākumu. 38:14 Ukraiņi kļuvuši saliedētāki, bērni – nopietnāki. 39:00 Katram sabiedrībā kaut kas jādara Bruņoto spēku labā. 40:20 Kara ietekme uz Ukrainas kultūru. 45:00 “krievu pasaules” ekspansija Ukrainā notika jau sen un kā to ietekmējis karš? 49:14 Galvenais ir saglabāt Ukrainu kā valsti. 52:13 Vienošanās ar putinu – bezjēdzīgas. 53:27 Labākais ir iespēja pašam piedalīties izstādēs.  55:03 Kritušie Ukrainas mākslas pasaules dalībnieki. 57:26 Par gleznošanu – ko cilvēki glezno visvairāk? Aktuālais teātros. 1:00:03 Par mammu un viņas sarakstīto grāmatu. 1:04:19 Sarunas beigas. 1:05:46 Rakstiet mums [email protected]    Viss svarīgākais par karu Ukrainā ir un būs vienuviet – Latvijas Radio raidieraksta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē. Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs   

Šajā nedēļā "Drošinātājā" saruna ar Grandānu ģimeni, kas pazīstami kā "4 ceļo gardi". Tēvs Jānis un dēls Kārlis šovasar ar riteni mēroja 1600 kilometrus garo ceļu līdz Odesai, par spīti tam, ka Kārlis tobrīd bija vien 13 gadus vecs. Šis nebija pirmais Grandānu brauciens uz kara skarto valsti. Sarunā ar Dīvu Reiznieku par to, kas licis iemīlēties Ukrainā un kādēļ viņi nebaidās doties uz Ukrainu, lai tādejādi izrādītu arī atbalstu šai valstij.   Savukārt Rihards Plūme iztaujā Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāju un drošības politikas pētnieci Kristīni Bērziņu par šādām tēmām: Cik spēcīgas un praktiskas varētu būt rietumu drošības garantijas Ukrainai? Vai Ukrainas intensīvie triecieni Krievijai var ietekmēt miera sarunas? Kas stāv aiz Beļģijas iebildumiem par Krievijas iesaldēto aktīvu izmantošanu Ukrainas atbalstam?    Epizodes gaita:  00:29 Ievads 01:48 Drošinātāja ekspertes Kristīnes Bērziņas komentārs šoreiz par šādām aktualitātēm: 2:52 Cik spēcīgas un praktiskas varētu būt Rietumu drošības garantijas Ukrainai? 10:46 Vai Ukrainas intensīvie triecieni Krievijai var ietekmēt miera sarunas? 12:22 Kas stāv aiz Beļģijas iebildumiem par Krievijas iesaldēto aktīvu izmantošanu Ukrainas atbalstam? 15:45 EXPLAINER: Eiropas sešu punktu drošības plāns Ukrainai  18:23 ES vilcināšanās sankcionēt Rosatom kodolsektoru. 20:56 Piesakām šīs epizodes galveno viesi –– Grandānu ģimene un projekts “4 ceļo gardi”. 23:12 Kā pirmais brauciens uz Ukrainu 2023. gadā Ļvivas pusē pamainīja ģimenes domāšanu un lika Ukrainu sajust kā otrās mājas. 25:01 Lētā auto ekspedīcija līdz Melnajai jūrai un idejas dzimšana – atkārtot maršrutu ar velosipēdiem, sākotnēji domājot par Harkivu. 27:38 Drošības un mērķa korekcijas – atteikšanās no Harkivas maršruta un velo brauciena sasaistīšana ar ziedojumu vākšanu Odesas skolas pazemes klasēm. 28:28 Sabiedrības un uzņēmumu reakcija Latvijā – jautājumi “kāpēc jums to vajag”, nevēlēšanās atklāti nostāties Ukrainas pusē un bailes zaudēt klientus. 30:00 Drošība ceļā un ģimenes filozofija – maršruta plānošana pa salīdzinoši drošākiem reģioniem, gaisa trauksmju ievērošana un pārliecība, ka jādzīvo ar domu “viss būs labi”. 33:58 Kārļa skatījums – kā pusaudža vecumā iemīlēties Ukrainā, piedzīvot karu caur ceļojumiem un kā uz to reaģē draugi un skolotāji Latvijā. 36:00 Ukraiņu viesmīlība un cilvēcība – omītes ar bulciņām, robežsargi un autovadītāji, kuri apstājas, lai palīdzētu diviem velobraucējiem no Latvijas. 37:26 Simtiem kilometru pa vācu gūstekņu būvēto bruģi, lēto velosipēdu izturība un Ukrainas vidienes ikdienas realitāte. 38:52 Mūsdienu Ukraina ļoti attīstīta – QR ēdienkartes, strauja objektu atjaunošana, radoša pilsētu atmosfēra un “atgriešanās bērnībā un cilvēcībā”. 41:53 Veloceļojums kā abpusēja iedvesma – latviešu klātbūtne ukraiņiem kā signāls “jūs neesat vieni”, bet Grandānu ģimenei – emocijas un stāsti, kas maina dzīves skatījumu. 45:41 Latvijas pēdas Ukrainā – nejaušas satikšanās ar cilvēkiem, kam ir saistība ar Latviju. 50:09 Ziedojumu mērķis un rezultāts – 6000 eiro Odesas skolas pazemes klašu remontam un cerība, ka tajās bērni varēs droši mācīties gaisa trauksmju laikā. 52:31 Projekts “Latvijas–Ukrainas skolu dvīņošana” – ideja par draudzīgām skolām, kopīgām tiešsaistes stundām, vēstulēm un ukraiņu bērnu ciemošanos Latvijā pēc kara. 55:54 Aicinājums Latvijas skolām un klasēm pieteikties skolu dvīņošanas projektam. 56:43 Sarunai pievienojas mamma Dita un meita Dārta – mammas stāsts par sākotnējo satraukumu, ārsta pārbaudēm un ģimenes WhatsApp čatu ar izsekošanas aplikāciju. 58:45 Nākamie plāni un ģimenes raksturs. 1:01:48 Kāpēc tieši Ukraina ir valsts, kurā Grandānu ģimene atgriežas atkal un atkal – radošums, cilvēcība un gaiša atmosfēra arī kara apstākļos. 1:03:04 Dārtas prieks par jaunām vietām, nogurums no atkārtotiem maršrutiem un vēlme, lai katrā ceļojumā būtu kaut kas nebijis. 1:04:39 Kāpēc pēc kara braukt uz Ukrainu – iedvesma, daba, kalni, virtuve un sajūta, ka latvietis tur jūtas gaidīts un saprasts. 1:06:00 Aicinājums paspēt iepazīt Ukrainu pirms pilnīgas integrācijas ES – zemākas cenas un kvalitatīvi vietējie produkti, kas nākotnē var mainīties. 1:07:01 Jaungada ceļojuma plāns. 1:07:55 Aicinājums klausītājiem – sūtīt paciņas un ziedojumus ukraiņu bērniem un karavīriem, sazinoties ar Grandānu ģimeni sociālajos tīklos. 1:09:18 Sarunas beigas. 1:10:01 kur atrast “4 ceļo gardi” sociālajos tīklos. 1: 10:55 Rakstiet mums [email protected] 1:11:03 Šī gada pēdējā epizode, nākamā - 8. janvārī.    Viss svarīgākais par karu Ukrainā ir un būs vienuviet – Latvijas Radio raidieraksta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē. Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs

«Це було як у фільмі жахів - пил, дим, сирени, сльози. Ти біжиш допомагати… Я вже думав, що діти загинули. На щастя, ні. Але ми втратили колегу, і це було дуже важко пережити.» Так розповідає гість цього тижня - Максим Пономаренко, завідувач відділення урології Національної дитячої спеціалізованої лікарні «Охматдит». У розмові з Ріхардом Плуме він пригадує день, коли в лікарні вибухнула крилата ракета, запущена pосією, а також пояснює, як постійна загроза впливає на роботу лікарів найбільшої дитячої лікарні України та на будні маленьких пацієнтів.  Це повне інтерв’ю без перекладу з подкасту Латвійського радіо «Drošinātājs» («Запобіжник»), присвяченого народу України та його боротьбі з російською агресією.

Just 25 kilometers from the russian border, in Kharkiv – a city regularly shelled by rockets and drones – a new theatre has been born in the midst of war. “In peaceful, comfortable times, art rarely develops – it often starts to ‘grow moss’. In hard times, on the contrary, you must put in a lot of effort to create anything, and that’s exactly when real art can emerge,” says this week’s guest of “Drošinātājs”, Анастасія Несміян, director of Kharkiv’s independent theatre «Очерет», in a conversation with Dīvs Reiznieks. Listen to the interview to find out how people try to keep their sanity by playing theatre.   This is a complete interview without translation from the Latvian Radio’s podcast "Drošinātājs" ("The Fuse"), dedicated to the people of Ukraine and their fight against Russian aggression.  Links to the full version of the podcast can be found here: linktr.ee/drosinatajs 

Because of Russia’s invasion, Ukraine currently has the largest amount of construction debris in Europe. That is why scientists and practitioners from Western Europe and Ukraine have joined forces and expertise in a single project to find ways to turn the rubble of war-destroyed buildings into new, sustainable materials that can be used to rebuild Ukraine and make the construction sector greener and more modern. Rihards Plūme talks to two representatives of the “S3 Reconstruction of Ukraine” consortium - Roman Puchko and Kostiantyn Patsaliuk.   Через російське вторгнення в Україні зараз найбільший обсяг будівельних відходів у Європі. Тому, об’єднавши зусилля та знання, в одному проєкті зійшлися науковці та практики із Західної Європи та України, щоб знайти способи перетворити руїни зруйнованих війною будівель на нові, сталi матеріали, за допомогою яких можна буде відбудовувати Україну, роблячи будівельну галузь «зеленішою» та сучаснішою. Ріхардс Плуме розмовляє з двома представниками консорціуму «S3 Reconstruction of Ukraine» - Романом Пучком та Костянтином Пацалюком.   This is a complete interview without translation from the Latvian Radio’s podcast "Drošinātājs" (“The Fuse”), dedicated to the people of Ukraine and their fight against Russian aggression. Links to the full version of the podcast can be found here: linktr.ee/drosinatajs

Татьяна Макарова с самого начала полномасштабной войны не покинула один из крупнейших прифронтовых городов – Краматорск. Она остаётся в родном місті, чтобы заботиться о родителях и нескольких десятках брошенных животных. В разговоре с Юлией Петрик Татьяна рассказывает о жизни, где буднями стали удары дронов и авиабомб, отключения света и отопления, о существовании на родительские пенсии в городе, который покидают люди, оставляя своих домашних питомцев. И всё же – вопреки страху и неопределённости – она верит, что Краматорск, который отделяют от фронта всего 15–20 километров, выстоит, а этот кошмар однажды закончится. Это полное интервью без перевода из подкастa Латвийского радио "Drošinātājs" (“Предохранитель”), посвященный людям Украины и их сопротивлению российской агрессии. Ссылки на полную версию подкастa можно найти здесь: linktr.ee/drosinatajs 

"Війна в Україні - це лише наслідок програної гібридної війни. Світова війна вже почалася - гібридна війна", - каже підполковник Арсен Дмитрик, начальник штабу 1-го корпусу Національної гвардії України АЗОВ, який сам пережив полон в Оленівці та повернувся до служби. У розмові з Ріхардом Плумме він розповідає про уроки, які Латвії варто взяти з українського досвіду війни, про продовження війни та про те, що Україна може дати своїм партнерам.    Це повне інтерв’ю без перекладу з подкасту Латвійського радіо "Drošinātājs" ("Запобіжник"), присвяченого народу України та його боротьбі з російською агресією. Посилання на повну версію подкасту можна знайти тут: linktr.ee/drosinatajs 

Чтобы разложить на земле все украинские флаги, сшитые руками Ангелины Шостак, понадобилось бы как минимум два футбольных поля. "В начале войны для наших защитников они были так же важны, как вода и еда. Они знали, что не одни, что их поддерживают. Флаг — это не просто цвета и ткань, это символ идентичности, независимости и свободы", - рассказывает Ангелина в беседе с Rihards Plūme.   Это полное интервью без перевода из подкастa Латвийского радио "Drošinātājs" ("Предохранитель"), посвященный людям Украины и их сопротивлению российской агрессии. Ссылки на полную версию подкастa можно найти здесь: linktr.ee/drosinatajs 

"Сначала мне казалось неэтичным играть в конструктор, когда вокруг идёт война. Но потом я понял — чем я хуже других? Музыканты продолжают играть, поэты пишут о войне, художники создают картины на военную тему. Почему же я не могу использовать LEGO, чтобы показать, что происходит вокруг меня? Ведь речь не о самом LEGO, а о возможности через него рассказать о преступлениях России, о нашей истории и культуре", - говорит в беседе с Дивом Рейзниексом герой этого эпизода Александр Ермолаев, LEGO-архитектор из Миколаїва, чьё творчество помогло собрать более полумиллиона долларов пожертвований.  Работы Александра и его коллег из проекта «MiNiMisto» можно посмотреть здесь: https://www.instagram.com/minimisto.in.ua/    Это полное интервью без перевода из подкастa Латвийского радио "Drošinātājs" ("Предохранитель"), посвященный людям Украины и их сопротивлению российской агрессии. Ссылки на полную версию подкастa можно найти здесь: linktr.ee/drosinatajs 

Why bicycles matter - especially in wartime. In this episode, Dīvs Reiznieks speaks with Marina Bludsha from the NGO U-Cycle (Kyiv Cyclists’ Association) and Lesya Loyko from Forza (Uzhhorod). Both are part of the international campaign #BikesForUkraine.  The conversation explores the role of bicycles - sometimes the only available means of transportation - and how cycling communities are developing and staying resilient while the country fights for its very existence. http://linktr.ee/drosinatajs This is a complete interview without translation from the Latvian Radio’s podcast "Drošinātājs" (“The Fuse”), dedicated to the people of Ukraine and their fight against Russian aggression.  Links to the full version of the podcast can be found here: linktr.ee/drosinatajs 

“Diezgan daudzi to dara adrenalīna dēļ. Tikai piesedzamies ar to, ka glābjam cilvēkus. Bet forši, ka pa ceļam izdarām arī ko labu. Tur jau nevajag cilvēkus, kuri gatavi mirt. Svarīgākais ir, lai būtu doma, jēga un saprāts,” sarunā ar Dīvu Reiznieku saka Drošinātāja šīs nedēļas viesis - Aleksandrs no Latvijas, kura aizsāktā ievainoto karavīru evakuācija no frontes uz slimnīcām, pateicoties Ganta Fonda atbalstam, sāk iegūt arvien plašākus mērogus.   Viss svarīgākais par karu Ukrainā ir un būs vienuviet – Latvijas Radio raidieraksta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē. Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs

"Kherson is holding on, it is strong and still invincible. The people of Kherson are undoubtedly the strongest people I have ever seen in my life. There is hope in them, but it is getting harder and harder. Shootings, bombings and now the “Human safari," - this is what this weeks' guest Zarina Zabriska says in a conversation with the host Rihards Plūme. Zarina is an American journalist who covers Russia’s cruelty in Ukraine. She recently visited Riga with her latest documentary “Kherson: Human Safari”.    This is a complete interview without translation from the Latvian Radio’s podcast "Drošinātājs" (“The Fuse”), dedicated to the people of Ukraine and their fight against Russian aggression. Links to the full version of the podcast can be found here: linktr.ee/drosinatajs

"Хто б ще виконував цю роботу, як не я – повернення загиблих солдатів додому викликає великий смуток, але водночас наша реальність така, що родина насправді дуже щаслива, бо зможе поховати свого героя, гідно з ним попрощатися. Багато сімей не мають такої можливості", – каже Надія Гвоздик. Вона колишня військова офіцерка, волонтерка з 2014 року та понад рік волонтерка-водійка місії "На щиті", яка повертає загиблих українських солдатів додому. Це повне інтерв’ю без перекладу з подкасту Латвійського радіо "Drošinātājs" ("Запобіжник"), присвяченого народу України та його боротьбі з російською агресією. Посилання на повну версію подкасту можна знайти тут: linktr.ee/drosinatajs 

Imagine a scene: In the tense atmosphere of a front-line zone, where people haven't seen a doctor in months, a poodle named Danger, dressed just like the doctors he accompanies, suddenly appears. And immediately, a smile lights up every face! In this episode, we meet Mark Neviazhsky, the founder of "FRIDA Ukraine," the largest volunteer medical mission in Ukraine. He shares insights into the therapeutic power of this extraordinary team member, revealing: "Older people bend down to play with him, children's moods change instantly. It has a therapeutic effect. It works every time, like magic."  Learn how Mark's team provides vital medical assistance to civilians and orphanages with their mobile hospitals. Also, in a conversation with Dīvs Reiznieks, Mark discusses why he, as an Israeli, remained in Ukraine and what parallels he sees between both war-torn countries.  This is a complete interview without translation from the Latvian Radio’s podcast "Drošinātājs" ("The Fuse"), dedicated to the people of Ukraine and their fight against Russian aggression. Links to the full version of the podcast can be found here: linktr.ee/drosinatajs

Iedomājieties šo ainu: piefrontes zonas saspringtā gaisotnē, kur cilvēki mēnešiem nav redzējuši ārstu, pēkšņi ienāk pūdelis vārdā Danger (Briesmas), kurš apģērbts tāpat kā ārsti, kuriem atbraucis līdzi. Tūlīt ikviena sejā parādās smaids! Šajā epizodē iepazīsim Marku Nevjažski, lielākās brīvprātīgo mediķu misijas Ukrainā "FRIDA Ukraine" izveidotāju, kurš stāsta par šī neparastā komandas biedra terapeitisko spēku. Marks atklāj: "Vecāki cilvēki liecas pie zemes, lai paspēlētos ar viņu, bērnu noskaņojums momentā mainās. Tam ir terapeitiska iedarbība. Tas strādā vienmēr, gluži kā pēc burvju mājiena." Uzziniet, kā Marka komanda sniedz vitāli svarīgu medicīnisko palīdzību civiliedzīvotājiem un bērnu namiem. Tāpat sarunā ar Dīvu Reiznieku Marks dalīsies pārdomās par to, kāpēc viņš, būdams izraēlietis, palika Ukrainā un kādas paralēles saskata starp abām kara skartajām valstīm.  Savukārt Rihards Plūme iztaujā Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāju un drošības politikas pētnieci Kristīni Bērziņu par šādām tēmām: Eskalācija Tuvajos Austrumos - kā tas īstermiņā un ilgtermiņā var ietekmēt Ukrainu un Eiropu? Vai NATO samits Hāgā notiks bez pārsteigumiem un demonstrēs partneru vienotību? Vai šovasar vēl varam sagaidīt kādu virzību pamiera jautājumā?    Epizodes gaita:  00:31 Ievads, tai skaitā aicinājums iepazīsties ar šīs nedēļas pūkaino varoni viņa Instagram kontā www.instagram.com/danger_volunteer 03:33 Drošinātāja ekspertes Kristīnes Bērziņas komentārs šoreiz par šādām aktualitātēm: 05:00 Eskalācija Tuvajos Austrumos – Ukrainai īstermiņā tas nenāk par labu. 09:48 Ilgtermiņā situācija Ukrainai varētu būt labvēlīgāka.  14:40 Izraēla drīkst vairāk. Vai arī Ukraina? krievija ir ASV ienaidnieku vai draugu pusē? 18:41 Vai NATO samits Hāgā notiks bez pārsteigumiem un demonstrēs partneru vienotību? 22:21 Vai šovasar vēl varam sagaidīt kādu virzību pamiera jautājumā? 27:43 Dīvs nedaudz reidžo par ASV nostāju un darbībām. 31:39 Piesakām šīs epizodes viesi – Marku Nevjažski –  izraēlietis, kurš izveidojis Ukrainā lielāko brīvprātīgo mediķu misiju FRIDA. Bet šajā stāstā ļoti zīmīga vieta arī viņa bezbailīgajam pūdelim, kura vārds ir  “Danger”, jeb - Briesmas! 33:45 Kā Marks izveidoja lielāko brīvprātīgo ārstu misiju Ukrianā ar nosaukumu FRIDA? 36:05 Šobrīd FRIDA darbojas visā Ukrainā, īpaši blakus frontei. 36:51 Šobrīd FRIDA misijās piedalās vairāk nekā pusotrs tūkstotis ārstu 37:43 Kā ārstu misijas darbojas praktiski? 40:49 Kāda ir brīvprātīgo ārstu motivācija? 41:35 Ļoti tiek gaidīti arī ārsti no Latvijas, kaut uz divām nedēļām. Programma būs ļoti piepildīta. 43:47 Kā tiek nodrošināta ārstu drošība? 44:56 Līdz šim neviens FRIDA misijas ārsts nav cietis. 46:06 Ar ko atšķiras FRIDA no citām starptautiskajām organizācijām.  48:35 Īpašs apakšprojekts veltīts bērnu namiem. 50:45 Marks par to, ko darīja līdz iesaistīties Ukrainas atbalstīšanā. 53:02 Palīdzība cilvēkiem Ukrainā kļuvusi par atkarību. 55:44 Par Marka mūžīgo pavadoni – pūdeli vārdā “Briesmas”. 57:57 “Briesmas” ar Marku ir kopš pirmās palīdzības misijā. 58:38 “Briesmas” liek pasmaidīt ikvienam  1:00:07 Kā karš ietekmē pūdeli? 1:01:30 Līdzības starp Ukrainas un Izraēlas situāciju, kā arī informācijas kara lomu. 1:05:21 Sarunas beigas. 1:05:58 Rihards un Dīvs pārspriež interviju. 1:07:58 Aicinājums Latvijas ārstiem apsvērt iespēju dalīties ar savu pieredzi Ukrainā.  1:09:22 Šī ir sezonas pēdējā epizode. Ja jums ir kādi ieteikumi, rakstiet mums uz [email protected] 1:10:40 Paldies visiem iesaistītajiem un jums, klausītāji! 1:11:30 Tiekamies atkal 4.septembrī.   Viss svarīgākais par karu Ukrainā ir un būs vienuviet – Latvijas Radio raidieraksta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē. Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs

What does it mean to play ice hockey when the world around you is at war? Imagine training in darkness, competing on melting ice, and spending nights in a parking lot as air raid sirens wail. This is the daily reality for Ukraine’s professional hockey players—yet, for fans, each game offers a rare escape, a precious hour to forget the conflict outside. In this episode, host Rihards Plūme sits down with Anastasia Zimina, manager and co-founder of the Kyiv Capitals hockey club. Together with her father, a former player, Anastasia is building much more than a team—she’s creating a community that unites young and old, men and women, in the spirit of resilience and hope. Discover how ice hockey has become one of the symbols of renewal and perseverance in the face of adversity. Tune in for an inspiring conversation about sports, survival, and the power of coming together—here and now.   This is a complete interview without translation from the Latvian Radio’s podcast "Drošinātājs" (“The Fuse”), dedicated to the people of Ukraine and their fight against Russian aggression.  Links to the full version of the podcast can be found here: linktr.ee/drosinatajs

Hokeja treniņi tumsā, spēles uz kūstoša ledus, gaisa trauksmes un nakšņošana stāvlaukumā pie arēnas - tāda ir Ukrainas profesionālo hokejistu ikdiena kara apstākļos. Taču faniem hokeja spēle ir vieta, kur uz brīdi aizmirsties un kaut uz stundu nejust kara klātbūtni.  Šajā aizraujošajā intervijā Rihards Plūme uz sarunu aicinājis Anastasiju Ziminu - nesen izveidotā Kijivas "Capitals" hokeja kluba vadītāju un līdzdibinātāju. Neskatoties uz visām grūtībām, viņa kopā ar tēvu, bijušo hokejistu, ir radījusi un turpina attīstīt zīmolu, kas vieno gan jaunus, gan pieredzējušus spēlētājus, gan vīriešus, gan sievietes. Uzzini, kā hokejs Ukrainā kļuvis par vienu no cerības un izturības simboliem – stāsts par sportu, kopību un spēju radīt jaunu realitāti tieši šeit un tagad.    Savukārt Dīvs Reiznieks iztaujā Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāju un drošības politikas pētnieci Kristīni Bērziņu par šādām tēmām: Vai rietumi atbrīvo Putinam rokas jauniem uzbrukumiem? Ukrainai paredzētās raķetes pārvirza ASV karavīru aizsardzībai Tuvajos Austrumos. Ko tas nozīmē? VIktors Orbāns pārsteidz ar netipiskiem komentāriem par Krieviju.    Epizodes gaita:  00:31 Ievads 01:53 Drošinātāja ekspertes Kristīnes Bērziņas komentārs šoreiz par šādām aktualitātēm: 03:19 Vai rietumi atbrīvo putinam rokas jauniem uzbrukumiem? 05:50 Ukrainai paredzētās raķetes pārvirza ASV karavīru aizsardzībai Tuvajos Austrumos. Ko tas nozīmē? 09:10 Zelenskim atkal drīz būs iespēja pārliecināt Trampu klātienē. 11:39 VIktors Orbāns pārsteidz ar netipiskiem komentāriem par krieviju. 15:40 Rihards un Dīvs apspriež dzirdēto  19:01 Rihards par nākamajām sankcijām. 20:00 Slovākija un Ungārija turpina sagādāt raizes Ukrainai. 22:30 Cik masīvi bijuši pēdējo dienu krievijas uzlidojumi Ukrainai. 25:00 Piesakām šīs epizodes viesi – Ukrainas hokeja kluba Kijivas Capitals vadītāju un līdzdibinātāju Anastasiju Ziminu. 26:31 Vai Ukrainā seko līdzi Pasaules čempionātam hokejā? 28:53 Sports un politika nav nošķiramas lietas. 29:41 Sports ukraiņiem joprojām ir daļa no viņu dzīves, tā ir iespēja aizmirsties. 30:40 Sportisti arī piesaista pasaules uzmanību Ukrainā notiekošajam 31:00 Šobrīd vispār nevar diskutēt par krievijas sportistu atgriešanu starptautiskajās sacensībās. 32:40 Hokejistiem, kuri dodas spēlēt uz krieviju, roku nespiestu. 33:50 NHL ir bizness un ētika atkāpjas otrajā plānā. 36:19 Anastasiju hokejā ievilcis tēvs. 37:30 Lēmums par hokeja kluba izveidi pieņemts 2023.gadā. 38:50 Idejas realizēšana prasīja vien pusgadu.  39:38 Lielākais izaicinājums bija atrast spēlētājus un pieejamu ledus laukumu. 40:38 Cenšas attīstīties kā Eiropas hokeja klubs. 41:49 Kā piesaistīti ārzemju hokejisti. 44:25 Pievienojoties mums, ārzemju spēlētāji dāvā lielu uzticēšanos. 45:10 Aizgājusī sezona bija grūtāka nekā pirmā. Lielākā problēma – nav savas arēnas. 47:50 Kā spēles un treniņus ietekmē gaisa uzlidojumu trauksmes, elektrības padeves problēmas un komandantstunda? 50:53 Komandu skaits Ukrainā pēc krievijas pilna mēroga iebrukuma samazinājies uz pusi. 52:58 Pagaidām klubs tiek uzturēts par personīgajiem līdzekļiem. 53:59 Par sadarbību ar Latviju un iespējamo spēlēšanu Latvijā. 54:43 Kijivas pilsēta atbalsta jaunos hokejistus.  55:53 Vecāku atbalsts ievērojams. 56:08 Par sieviešu komandu. 57:09 Skatītāji nemaksā par biļeti, bet tiek aicināti veikt ziedojumus, kurus klubs novirza šobrīd dienošajiem hokejistiem. 57:46 Neskatoties uz nenoteiktību, kluba stratēģija ir izstrādāta 10-20 gadiem uz priekšu.   59:52 Sarunas beigas. 1:00:21 Rihards un Dīvs pārspriež interviju. 1:01:43 Padalieties ar šo interviju un epizodi. 1:02:08 Rakstiet mums [email protected]   Viss svarīgākais par karu Ukrainā ir un būs vienuviet – Latvijas Radio raidieraksta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē. Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs   

Історикиня Марина Мірзаєва, гостя цього тижня у подкасті "Запобіжник", вважає, що справжній націоналізм — це не зовнішні знаки чи символи, а відповідальність, дії та постійний розвиток. Щоб краще зрозуміти суть української боротьби за свободу, вона особисто вступила до лав Збройних сил України й нині служить ідеологинею та натхненницею у 3-й окремій штурмовій бригаді. У розмові з Dīvs Reiznieks Марина пояснює, що лежить в основі сучасного українського націоналізму та чому його серцевиною є сильна, україноцентрична система цінностей, спрямована на благо народу.   Це повне інтерв’ю без перекладу з подкасту Латвійського радіо "Drošinātājs" ("Запобіжник"), присвяченого народу України та його боротьбі з російською агресією.  Посилання на повну версію подкасту можна знайти тут: linktr.ee/drosinatajs 

Vēsturniece Marina Mirzaeva, šīs nedēļas "Drošinātāja" viešņa, uzskata, ka īsts nacionālisms nav ārējās zīmes vai simboli, bet gan atbildība, rīcība un pastāvīga attīstība. Lai labāk izprastu ukraiņu brīvības cīņu būtību, viņa pati pievienojusies Ukrainas bruņotajiem spēkiem un šobrīd kalpo kā ideoloģe un iedvesmotāja trešajā atsevišķajā triecienbrigādē. Sarunā ar Dīvu Reiznieku Marina skaidro, ko nozīmē mūsdienīgs ukraiņu nacionālisms un kāpēc tā centrā ir spēcīga, uz tautas labumu vērsta vērtību sistēma.  Savukārt Rihards Plūme iztaujā Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāju un drošības politikas pētnieci Kristīni Bērziņu par šādām tēmām:  Latvija ievēlēta ANO Drošības padomē. Kādi no tā būs ieguvumi mums un Ukrainai?  Ukrainas dronu triecieni lidlaukiem Krievijas iekšienē un trieciens Krimas tiltam - tas ir pamats morālam pacēlumam un ukraiņu spēju apliecinājums, taču Krievijas militārais potenciāls ne tuvu nav izsmelts; Cik labas ziņas Eiropas vienotībai un Eiropas militārās jaudas stiprināšanai ir konservatīvā Karola Navrocka uzvara Polijas prezidenta vēlēšanās?  Epizodes gaita:  00:31 Ievads 04:40 Drošinātāja ekspertes Kristīnes Bērziņas komentārs šoreiz par šādām aktualitātēm: 06:27 Latvija ievēlēta ANO Drošības padomē. Kādi no tā būs ieguvumi mums un Ukrainai? 09:48 Ukrainas dronu triecieni lidlaukiem un trieciens Krimas tiltam - tas ir pamats morālam pacēlumam un ukraiņu spēju apliecinājums, taču Krievijas militārais potenciāls ne tuvu nav izsmelts; 13:42 Un cik labas ziņas Eiropas vienotībai un Eiropas militārās jaudas stiprināšanai ir konservatīvā Karola Navrocka uzvara Polijas prezidenta vēlēšanās? 16:25 Dīvs pievērš uzmanību atbalsta kritumas ukraiņiem Polijā 17:45 Kā aizsardzības joma Latvijā iet līdzi laikam? 20:45 EXPLAINER: par militārā ombuda amata izveidi Ukrainā. 23:58 Piesakām šīs epizodes galveno viesi –– Ukrainas bruņoto spēku 3.atsevišķās triecienbrigādes ideoloģi, vēsturnieci, leitnanti Marinu Mirzaevu. 25:25 Kā Interese par vēsturi veidoja Marinas pasaules skatījumu. 29:00 Veica brīvprātīgo darbu, bet gribēja būt notikumu epicentrā, tādēļ iestājās Ukrainas bruņoto spēku 3.atseviškājā triecienbrigādē. 31:10 Par izglītotāja, ideologa, iedvesmotāja pienākumiem dienestā. 35:57 Azov pierādījis, ka no idejas var rasties nacionāla mēroga kustība.  38:45 Baltieši zina, ka neesam nacisti. 40:47 krievijas propaganda no senas vēstures līdz mūsdienām. 42:24 Šī impērija nespēj dzīvot bez kariem. 43:07 Karavīru motivēšana krievijas un Ukrainās armijās. 48:08 Par Ukrainas brīvības cīņām 20.gs. pirmajā pusē. 50:50 Par sieviešu lomu atbrīvošanas kustībā.  55:45 Pašreizējais karš ir turpinājums 1917.gada brīvības cīņām. 59:30 Ukraiņ-centriskuma nozīme un loma. 1:01:50 Baltijai un Ukrainai būtu jābūt daļai no Ziemeļu-Dienvidu savienības. 1:04:02 Pamiers nav risinājums. 1:10:54 Ukraina pēc kara. 1:13:30 Sarunas beigas. 1:13:27 Rihards un Dīvs pārspriež dzirdēto. 1:17:07 Padalieties ar šo interviju un epizodi. 1:17:44 Rakstiet mums [email protected]    Viss svarīgākais par karu Ukrainā ir un būs vienuviet – Latvijas Radio raidieraksta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē. Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs  

"Меня преследовали, запугивали, говорили, что я хохол, нацист и бандеровец, допрашивала Федеральная служба безопасности."  Это будет история Дениса, молодого человека, который искал и все еще ищет свое место в жизни, но в отличие от своих родителей, он хочет быть на стороне Украины. Разорвав связи с семьей, молодой человек готов пойти воевать на стороне Украины, чтобы отомстить за зло, причиненное его возлюбленной.    Это полное интервью без перевода из подкастa Латвийского радио "Drošinātājs" (“Предохранитель”), посвященный людям Украины и их сопротивлению российской агрессии. Ссылки на полную версию подкастa можно найти здесь: linktr.ee/drosinatajs 

"Mani vajāja, iebiedēja, teica, ka esmu hohols, nacists un banderovietis, pratināja fedrālais drošības dienests." Šis būs stāsts par Denisu. Jaunieti, kurš dzīvē ir meklējis un joprojām meklē savu vietu, taču, atšķirībā no saviem vecākiem, viņš grib būt Ukrainas pusē. Sarāvis saites ar ģimeni, jauneklis ir gatavs doties karā Ukrainas pusē, lai atriebtu pāridarījumus viņa mīļotajai.   Savukārt, Dīvs Reiznieks iztaujā Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāju un drošības politikas pētnieci Kristīni Bērziņu par šādām tēmām: Putins klaji demonstrē, ka mieru viņš negrib; Ukrainai rietumi noņem ierobežojumus triecieniem Krievijā; "Putins ir galīgi traks," saka Tramps. Vai vārdiem sekos darbi?  Kāda ir Amerikas loma attiecībās ar Ukrainu un Eiropas partneriem? Latvijas loma dronu koalīcijas galvgalī.    Epizodes gaita:  00:31 Ievads 1:59 Drošinātāja ekspertes Kristīnes Bērziņas komentārs šoreiz par šādām aktualitātēm: 3:12 Putins klaji demonstrē, ka mieru viņš negrib. 4:50 Ukrainai rietumi noņem ierobežojumus triecieniem Krievijā. 8:57 “Putins ir galīgi traks,” – saka Tramps. Vai vārdiem sekos darbi? 12:21 Kāda ir Amerikas loma attiecībās ar Ukrainu un Eiropas partneriem? 15:26 Latvijas loma dronu koalīcijas galvgalī. 18:50 Rihards un Dīvs apspriež dzirdēto. 21:05 EXPLAINER: vēlreiz par vācu spārnotajām raķetēm Taurus. Ar ko tās atšķiras no Ukrainas rīcībā jau nodotajām rietumu raķetēm. 25:30 Atbilde “Drošinātja” klausītājai Viktorija – par cietumiem piefrontes zonā. 28:04 Piesakām šīs epizodes galveno viesi –– Denisu Bondarenko, jaunekli, kurš pameta savus vecākus, jo tie atbalstīja krievijas pozīciju un nu pārcēlies no okupētajām teritorijām uz Ukrainas kontrolētajām zemēm, lai ar ieročiem rokās cīnītos pret krieviju. 30:00 Par pārcelšanos no Ukrainas uz maskavu. 32:05 Piedzīvotā apcelšana krievijā un problēmas ar drošības iestādēm. 34:54 Problēmas skolā un ģimenē. 36:45 Par atgriešanos okupētajā Berdjanskā  38:00 Berdjanskā okupācijas laikā arvien vairāk cilvēku atbalssta krievu pasauli. 38:58 Maskavā karu atbalsta apmēram 20% cilvēku. 39:39 liktenīgā iepazīšanās. 40:30 bēgšana uz Ukrainas kontrolētajām teritorijām caur krieviju. 42:08 Okupētajā Berdjanskā cilvēki ir iebiedēti.  44:25 Krievijas pasi cilvēki pieņem brīvprātīgā piespiedu kārtā.  45:19 Par attiecībām ar ģimeni, kas atbalsta krieviju. 48:47 Par gatavošanos pievienoties krievijas brīvprātīgo korpusā.  50:53 Karš turpināsies vēl ilgi. 51:25 Sarunas beigas. 51:38 Dīvs un Rihards pārspriež dzirdēto. 53:02 Padalieties ar šo interviju un epizodi 53:14 Rakstiet mums [email protected]   Viss svarīgākais par karu Ukrainā ir un būs vienuviet – Latvijas Radio raidieraksta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē. Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs  

Par spīti izdzīvošanas cīņai kara laukā Ukraina šobrīd sevi apliecina kā fantastisks inovāciju centrs. Šī ir iespēja arī Latvijai, ko atliek tikai maksimāli izmantot. To gan mēs varētu labāk - pārliecināts "Drošinātāja" šīs nedēļas viesis Jānis Šadinovs. Viņš ir cilvēks ar augsta līmeņa pieredzi Igaunijas tehnoloģiju nozarē un šobrīd - Ukrainas startapu mentors.   Savukārt Rihards Plūme iztaujā Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāju un drošības politikas pētnieci Kristīni Bērziņu par šādām tēmām: Kādi ir secinājumi pēc Trampa un Putina telefonsarunas un vai Vatikāns tiešām varētu kļūt par starpnieku Krievijas un Ukrainas pamiera sarunās? Ko Rumānijas prezidenta vēlēšanu rezultāti nozīmē Ukrainai un Eiropai? Vai kādreiz redzēsim Putinu, sēžot uz apsūdzēto sola Hāgā?  Epizodes gaita:  00:31 Ievads 02:37 Drošinātāja ekspertes Kristīnes Bērziņas komentārs šoreiz par šādām aktualitātēm: 04:17 Kādi ir secinājumi pēc Trampa un Putina telefonsarunas un vai Vatikāns tiešām varētu kļūt par starpnieku Krievijas un Ukrainas pamiera sarunās? 10:39 Ko Rumānijas prezidenta vēlēšanu reuzltāti nozīmē Ukrainai un Eiropai? 14:43 Vai kādreiz redzēsim Putinu sēžot uz apsūdzēto sola Hāgā? 19:18 Atbildam uz klausītāja kritiku par katoļiem Ukrainā 20:15 Piesakām šīs epizodes galveno viesi –– Jāni Šadinovu – aktīvu Ukrainas atbalstītāju, kā arī Ukrainas jaunuzņēmumu mentoru. 22:12 Jānis par pieredzi palīdzības gādāšanā Ukrainai un dalību Ukrainas un tuvējā reģiona jaunužņēmumus apvienojošā organizācijā “Darkstar” mentora lomā. 23:15 Jānis par saistību ar Igauņu tehnoloģiju “mafiju” un tās izveidoto organizāciju “Help 99”. 25:00 Kā evolucēja Jāņa sniegtā palīdzība Ukrainai. 27:15 Ar sšīm iniciatīvām skatāmies kā palīdzēt Ukrainai ilgtermiņā. 27:30 Kas ir bootcamp un kā tas palīdz aizsardzības jomas jaunuzņēmumiem. 29:43 Kādas idejas nokļūst bootcamp?  32:30 Ukraina līdz šim strādājusi ļoti augstā līmenī kā ārpakalpojumu sniedzēja, tagad notiek pāriešana nākamajā līmenī. 34:20 Šī pāreja atstās ilgtermiņa ietekmi uz Ukrainas attīstību. 35:36 Piemērs par 16gadīgu inovatoru. 36:04 Rietumu investoru loma Ukrainas jaunuzņēmumu attīstībā. 37:07 Vai šī ir lieliska iespēja rietumu invetoriem? 39:07 procesu attīstībai lielu grūdienu devusi ASV nenoteiktība Ukrainas atbalstīšanā. 39:25 Cik atvērta visam jaunajam ir Ukrainas valsts? 41:08 Latvijā visi nav sapratuši, ka šis ir iespēju laiks un laiks, kad mums vairs nav daudz iespēju. 44:01 Latvijas valstij jāveic aktīvāks darbs komunikācijā ar sabiedrību par to kāda ir reālā situācija. 44:39 Par “Facebook” patriotiem. 45:01 Jāveido fondi kas no valsts līdzekļiem palīdzētu invovāciju realizēšanai.  45:27 Nevajag baidīties sadarboties un kopēt. 45:41 Kāda ir sadarbība starp aizsardzības nozares sadarbību Baltijas valstu vidū. 46:55 Nevajag baidīt sabiedrību, bet nedrīkst arī tikai paļauties uz NATO 5.pantu. 49:28 Jārunā par lietām reāli un tad jāķeras pie darbiem 50:15 Uzņēmējiem jābūt patriotiem, jāmaksā nodokļus un nav jābaidās no inovatīvām jomām. 51:15 Darkstar labprāt sadarbotos arī ar uzņēmējiem un mentoriem no Latvijas. 52:19 Man nav tiesību nogurt, jo kāda ir allternatīva? Saglabāju optimismu darīšanā. 54:36 Informēta sabiedrība ir spēcīga sabiedrība. 55:09 Sarunas beigas. 55:31 Dīvs un Rihards pārspriež dzirdēto. 57:00 Rihards par dronu attīstību frontē. 1:01:55 EXPLAINER: Rietumu geimeri Ukrainas bruņotajos spēkos.  1:05:05 Padalieties ar šo interviju un epizodi. 1:05:15 Rakstiet mums [email protected]    Viss svarīgākais par karu Ukrainā ir un būs vienuviet – Latvijas Radio raidieraksta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē. Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs

"Люди на вулицях іноді думають, що ми божевільні, але ми просто любимо тварин. Я не розумію, як їх можна не любити. Вулицями блукає стільки собак і котів. Треба їм допомагати, піклуватися про їхнє здоров’я та намагатися знайти їм нові домівки. Для нас це лише один пакет їжі, який ми даємо, а для тварини це шанс вижити ще один день", – каже Ольга Толстáя, молода жінка з Харків, яка разом із родиною допомагає покинутим тваринам у місті, якому постійно загрожують окупанти. Це повне інтерв’ю без перекладу з подкасту Латвійського радіо «Drošinātājs» («Запобіжник»), присвяченого народу України та його боротьбі з російською агресією.   Посилання на повну версію подкасту можна знайти тут: linktr.ee/drosinatajs

“Cilvēki ielās laikam reizēm domā, ka esam kādi trakie, bet mēs vienkārši mīlam dzīvniekus. Nesaprotu, kā tos var nemīlēt. Ir tik daudz suņu un kaķu, kas klīst pa ielām. Mums tiem jāpalīdz, jāparūpējas par viņu veselību un jācenšas atrast tiem jaunas mājas. Mums tā ir tikai viena barības paciņa, ko iedodam, bet dzīvniekam tā ir iespēja izdzīvot vēl vienu dienu,” sarunā ar Rihardu Plūmi saka Olha Tolstaja, jauna sieviete no Harkivas, kura kopā ar ģimeni palīdz pamestajiem dzīvniekiem okupantu pastāvīgi apdraudētajā pilsētā.   Savukārt Dīvs Reiznieks iztaujā Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāju un drošības politikas pētnieci Kristīni Bērziņu par šādām tēmām:  Latvija nolemj iet uz 5% no IKP drošības jomai; Polija un Francija sadarbosies vēl ciešāk. Ko tas nozīmēs Ukrainai? Eiropas, Krievijas un ASV līderu lielā šaha spēle; Jaunais Pāvests - Ukrainas draugs. Vai tam ir kāda politiska nozīme?    Epizodes gaita:  00:31 Ievads 02:11 Drošinātāja ekspertes Kristīnes Bērziņas komentārs šoreiz par šādām aktualitātēm: 03:42 Latvija apņēmusies pieaudzēt izdevumus aizsardzībai līdz 5% no IKP. 06:28 Polijas un Francijas nozīmīgs jauns līgums un tā ietekme uz Ukrainu. 09:13 Vai Eiropas un Ukrainas šaha spēle atklās Trampa acis uz putina blefošanu? 12:42 Vai ASV varētu vienkārši novērsties no Ukrainas jautājuma? 15:50 Jaunais pāvests draudzīgs Ukrainai – vai tam ir politiska nozīme? 17:33 Rihards par Pāvesta vārdu. 18:39 EXPLAINER: Rietumu geimeri Ukrainas bruņotajos spēkos.  24:10 Piesakām šīs epizodes galveno viesi –– Olhu Tolsatju, dzīvnieku aizsardzības aktīvisti, kura rūpējas par klaiņojošajiem kaķiem un suņiem krievijas regulāri apdraudētajā Harkivā. 26:16 dzīvnieku glābšana Harkivā. 31:41 palikšana Harkivā. 35:30 ikdienas draudi Harkivas iedzīvotājiem  44:22 Palīdzība Dzīvniekiem un senioriem, kuri aprūpē kaķus. 50:37 Toļika Atgriešanās un citu kaķu stāsti. 57:37 Dzīve un Karš Harkivā 01:01:50 Svarīgs apkārtējo atbalsts. 01:05:24 Dzīvnieku Sterilizācijas Nozīme 01:10:06 Dzīve Karā: neatlaidības cīņa 1:11:45 Sarunas beigas. 1:11:50 Dīvs un Rihards pārspriež dzirdēto. 1:12:52 Kā atbalstīt Olhu? 1:14:38 okupantu rīkotie “Cilvēku safari” Harkivā. 1:15:58 "Mūsu Mājasdzīvnieki un Karš" pirmizrāde Rīgā. 1:16:51 Padalieties ar šo interviju un epizodi. 1:17:23 Rakstiet mums [email protected]    Viss svarīgākais par karu Ukrainā ir un būs vienuviet – Latvijas Radio raidieraksta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē. Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs 

Kvēlākie Ukrainas atbalstītāji ir neatsverams palīgs cīņā par tās brīvību un izdzīvošanu, taču kur ir viņu spēju robeža? Šis ir jautājums, par kuru aktīvisti runā nelabprāt, labi apzinoties, ka neskaitāmi ukraiņi šai cīņā atdod savu dzīvību. Tomēr nebeidzamais un nepārtrauktais darbs Ukrainas atbalstam atstāj nopietnu ietekmi uz brīvprātīgo veselību un mentālo stāvokli arī tūkstošiem kilometru no frontes. Šajā reizē Dīva Reiznieka saruna ar Latvijā radītās un pāri tās robežām izpletušās organizācijas "Savvaļas bites" dzinējspēku Jāni Ozolu. Par paveikto, par vēl darāmo un par to kā nebeidzamais darbs ietekmējis viņa spējas un veselību. Šis ir stāsts par nesalaužamu vēlmi palīdzēt Ukrainai, bet vienlaikus arī par to, kādi upuri tiek nesti šīs misijas vārdā.   Savukārt Rihards Plūme iztaujā Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāju un drošības politikas pētnieci Kristīni Bērziņu par šādām tēmām: ASV un Ukrainas parakstītais derīgo izrakteņu līgums. Cik izdevīgs tas ir Kijivai? Tuvojas Eiropas Savienības un Ķīnas samits. Vai Brisele pielabināsies Pekinai vai stingri iestāsies par savām interesēm? Vai problēmas ar Vācijas nākamā kanclera iecelšanu amatā liecina par jaunās Vācijas koalīcijas vājumu?    00:31 Ievads 02:29 Drošinātāja ekspertes Kristīnes Bērziņas komentārs šoreiz par šādām aktualitātēm: 04:44 ASV un Ukrainas parakstītais derīgo izrakteņu līgums. Cik izdevīgs tas ir Kijivai? 11:35 Tuvojas Eiropas Savienības un Ķīnas samits. Vai Brisele pielabināsies Pekinai vai stingri iestāsies par savām interesēm? 16:28 Vai problēmas ar Vācijas nākamā kanclera iecelšanu amatā liecina par jaunās Vācijas koalīcijas vājumu? 22:45 EXPLAINER: Spēles elementi Ukrainas Armijas dronu vienību motivācijai un efektīvākai apgādei. 29:38 Piesakām šīs epizodes viesi – Jāni Ozolu – organizācijas “3D Savvaļas bites” izveidotāju. 31:50 “3D Savvaļas bites” šobrīd darbojas 24 valstīs.  32:00 Neliels ieskats organizācijas vēsturē. 35:10 Līdz šim sadrukātas 3 miljoni granātu astīšu. 36:12 Mazie droni ir mainījuši šo karu. 37:47 Uzvara karā sākas rūpnīcā. 39:55 Ukraina mums sniedz ļoti daudz vērtīgas pieredzes. Svarīgi to pārņemt. 42:00 Sīkumi mēdz izmainīt lielus notikumus. 43:44 Kā liek justies tas, ka paša rokām  darinātas lietas ietekmē kara gaitu? 45:38 Nav ļoti viegli tik ilgi dzīvot tādā spriedzē arī šeit, Latvijā. 48:15 Katram jāsāk ar sevi, domājot kā aizsargāsim savu brīvību. 49:14 Jānis par savu izdegšanu. 52:20 šī misija ir kā atkarība, bet ir atnākusi sapratne, par to, ka jākoncentrējas uz komandas darbu un savu veselību. 54:45 “Savvaļas bišu” attīstību bremzē ziedojumu trūkums. Arvien tiek meklēti jauni ziedotāji. 57:06 Apsver iespēju izveidot sociālo uzņēmumu. 58:00 Šobrīd ražo ātri saliekamus dronus un spētu saražot pat 50 000 mēnesī. 1:00:40 NATO institūcijās nav atrastas dzirdīgas ausis.  1:01:42 Par Latvijas attieksmi. 1:06:44 Ķīnā par dronu ražotājiem pārtop pat zeķubikšu fabrikas. 1:08:53 Tuvākā laika plāno cerība attīstīt jauniešu apmācību dronu vadīšanā. 1:10:42 Šobrīd sajūta kā ļoti garā maratonā.  1:11:48 “3D savvaļas bites” meklē papildspēkus, bet šobrīd ar printēšanas materiālu nevar nodrošināt. 1:16:57 Sarunas beigas. 1:17:40 Rihards un Dīvs pārspriež interviju. 1:22:34 Padalieties ar šo interviju un epizodi. 1:23:16 Rakstiet mums [email protected]   Viss svarīgākais par karu Ukrainā ir un būs vienuviet – Latvijas Radio raidieraksta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē. Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs

Although Kharkiv is one of Ukraine’s cities most at risk from Russian attacks, its people have adapted to life in wartime. Among them is Alona Prylutska, who refuses to let constant rocket, artillery, and drone strikes stop her from pursuing her life’s mission: rescuing bats in distress. As co-founder of Ukraine’s largest bat rehabilitation center, Alona describes to Rihards Plūmes how her team continues to save thousands of bats each year, educate the public —even as war turns buildings into deadly traps for both people and animals. A look at wartime life through the eyes of a passionate activist and the vulnerable creatures she protects.  This is a complete interview without translation from the Latvian Radio’s podcast "Drošinātājs" (“The Fuse”), dedicated to the people of Ukraine and their fight against Russian aggression.  Links to the full version of the podcast can be found here: linktr.ee/drosinatajs

Lai arī Harkiva ir viena no Krievijas uzbrukumu apdraudētākajām pilsētām Ukrainā, cilvēki tur pielāgojušies dzīvei kara apstākļos. Aļona Priļutska ir viena no šādiem cilvēkiem, kura regulārus raķešu, artilērijas un dronu triecienus neuzskata par pietiekošu argumentu, lai pamestu vienu no savas dzīves lielajām misijām – palīdzēt bēdā nonākušiem sikspārņiem. Sarunā ar Rihardu Plūmi Aļona izklāsta Ukrainā lielākā sikspārņu aizsardzības centra misiju un darbību kara laikā, kā arī atklāj kā karš ietekmējis ne tikai cilvēku, bet arī sikspārņu dzīvi.  Skats uz dzīvi kara apstākļos aizrautīgas aktīvistes acīm.    Savukārt Dīvs Reiznieks iztaujā Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāju un drošības politikas pētnieci Kristīni Bērziņu par šādām tēmām: Vai, mazinoties ASV interesei par miera sarunām Ukrainā, Eiropa izmantos iespēju, lai spēlētu lielāku lomu? Kāpēc Putins pēkšņi gribot runāt ar Ukrainu? Spānija pārsteidz un aizsardzībai tērēs vairāk krietni ātrāk nekā paredzēts. Kāpēc tas svarīgi arī Latvijai?    Viss svarīgākais par karu Ukrainā ir un būs vienuviet – Latvijas Radio raidieraksta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē.  Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs  

"Many people have woken up from the hallucination that Russian culture is similar to ours or is the same", says Natalia Behma, a Ukrainian professional singer who arrived in Latvia with just one backpack on her shoulders and was accepted into the State Academic Choir “Latvija” just to sing in Latvian three days later. During this time, she has assessed Latvia as a dream place for a choir musician, while at the same time steadfastly fighting for the popularization of Ukrainian culture and the protection of her country.   This is a complete interview without translation from the Latvian Radio’s podcast "Drošinātājs" ("The Fuse"), dedicated to the people of Ukraine and their fight against Russian aggression.  Links to the full version of the podcast can be found here: linktr.ee/drosinatajs 

"Daudzi cilvēki pamodušies no halucinācijas, ka krievu kultūra ir līdzīga mūsējai vai tāda pati," saka Natālija Behma - ukrainiete, profesionāla dziedātāja, kura Latvijā ieradās ar vienu mugursomu uz pleciem un tika uzņemta Valsts Akadēmiskajā korī “Latvija”, lai jau trīs dienas vēlāk dziedātu latviski. Šajā laikā viņa novērtējusi Latviju kā gluži vai sapņu vietu kormūziķim, vienlaikus nelokāmi cīnoties par Ukrainas kultūras popularizāciju un valsts nosargāšanu.   Savukārt Rihards Plūme iztaujā Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāju un drošības politikas pētnieci Kristīni Bērziņu par šādām tēmām: Cik ilgi Krievijas naratīvi valdīs pār Trampa administrācijas amatpersonām; Kādu ietekmi uz Ukrainu un Eiropu atstās Vācijā notikušās un Polijā gaidāmās vēlēšanas; Ko Donaldam Trampam NATO samitā Hāgā vēlēsies pierādīt sabiedrotie?    Viss svarīgākais par karu Ukrainā ir un būs vienuviet – Latvijas Radio raidieraksta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē. Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs 

"Я перша дитина, яку вивезли з Криму. Діти мого віку там переповнені пропагандою. Я не звинувачую їх, тому що вони просто не мали можливості, бажання чи стимулу вникати в ці проблеми", - каже гостя Drošinātājs/Запобіжник цього тижня, 17-річна Настя, в інтерв'ю кореспонденту Латвійського радіо в Україні Indra Sprance. Їй вдалося втекти з контрольованого Росією Криму, але те, що вона там пережила, і втрата батька на війні залишили її сивою в молодому віці.  Це повне інтерв’ю без перекладу з подкасту Латвійського радіо "Drošinātājs" ("Запобіжник"), присвяченого народу України та його боротьбі з російською агресією. Посилання на повну версію подкасту можна знайти тут: linktr.ee/drosinatajs 

"Esmu pirmais bērns, ko izveda no Krimas. Mana vecuma bērni tur ir propagandas pārņemti. Es viņus nevainoju, jo viņiem vienkārši nav bijusi iespēja, vēlēšanās un stimula iedziļināties šajos jautājumos," tā intervijā Latvijas Radio korespondentei Ukrainā Indrai Sprancei saka "Drošinātāja" šīs nedēļas viešņa - 17 gadus vecā Nastja, kurai izdevies izkļūt no Krievijas kontrolētās Krimas. Taču tur piedzīvotais un tēva zaudēšana karā likusi nosirmot jau savā jaunajā vecumā.  Savukārt Dīvs Reiznieks iztaujā Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāju un drošības politikas pētnieci Kristīni Bērziņu par šādām tēmām: Kāda ir globālā tarifu kara ietekme uz Ukrainas drošību?  ASV karavīru atvilkšana no Austrumeiropas un tā sekas. Ukrainas gūstā nonākuši pirmie okupantu rindās karojušie ķīnieši. Kādēļ šis ir svarīgāk, nekā varētu domāt?    Epizodes gaita:  00:31 Ievads 00:51 Tarifi, tarifi, tarifi 01:20 Tramps spēlē golfu, kamēr Lietuvā godina bojā gājušos ASV karavīrus  01:54 Šonedēļ ar interviju viesos Indra Sprance 02:51 Drošinātāja ekspertes Kristīnes Bērziņas komentārs šoreiz par šādām aktualitātēm: 03:54 Globālā tarifu kara ietekme uz Ukrainas drošību? 08:07 ASV karavīru atvilkšana no Austrumeiropas un tā sekas. 15:36 Ukrainas gūstā nonākuši pirmie okupantu rindās karojušie ķīnieši. Kādēļ šis ir svarīgāk, nekā varētu domāt? 19:39 EXPLAINER: Dronu lomas pieaugums frontē un Ukrainas aizsardzības industrijā.  21:55 Ukrainas aizsardzības industrijas iespaidīgā izaugsme 24:44 Ukraina aicina partnervalstu ražotājus izmēģināt savus ieročus Ukrainā 25:30 Dronu efektivitāte frontē 28:30 Viens no zināmākajiem Azov komandieriem pieprasa Ukrainas bruņoto spēku komandiera Oleksandra Sirska atkāpšanos. 30:09 Piesakām šīs epizodes galveno viesi –– 17gadīgo Nastju, kuru izdevies izvest no okupētās Krimas, kur piedzīvotais licis  viņai  sākt nosirmot jau 14 gadu vecumā.  31:55 Pilna mēroga iebrukuma sākums, tobrīd 14 gadus vecajai Nastjai bija negaidīts un sāpīgs trieciens. 32:40 Sākot interesēties par politiku, vajadzēja strauji pieaugt, lai parūpētos par savu drošību. 33:32 Okupācijā visu laiku bija bail. 34:37 Ukraiņu valodu sāka slepeni apgūt pēc pilna mēroga iebrukuma sākuma. 35:15 Bērnu smadzenēs propagandu sāk dzīt iekšā jau bērnudārzā, 3 gadu vecumā. 36:26 Informāciju ieguva no ukraiņu avotiem internetā. 37:00 Privātas sarakstes dēļ vietējā policija sāka nodarboties ar Nastjas pāraudzināšanu. 41:13 Nastju iekļāva policijas uzskaitē, bet vietējiem policistiem vēlāk nebija liela interese ar viņu krāmēties. 43:27 Pat runājot ar draugiem, jābūt uzmanīgai. 44:22 Nastja nepadevās propagandai. 45:40 Par aizbraukšanu no Krimas ar īpašas organizācijas palīdzību. 47:33 Ceļš uz Ukrainu veda caur krieviju un baltkrieviju aizbildņu pavadībā. 49:32 Lai arī dzīves lielākā daļa pavadīta Krimā, iebraucot Ukrainā, pārņēma māju sajūta. 51:03 Sabiedrība Krimā iedalāma trijās daļās – krievijas atbalstītāji, Ukrainas atbalstītāji un tādi, kuriem viss vienalga. 54:23 Mācoties Krimā ik pirmdienu jādzied krievijas himna un jāpiedalās propagandas stundās. 56:24 Propaganda skolās ir ļoti efektīva. 57:00 Tētis atdeva dzīvību par Ukrainu. 58:38 Sāka sirmot jau 14 gados. 59:18 Ukrainas bērni kara dēļ ir spiesti pieaugt ātrāk. 1:00:30 Ar vecmāmiņu, kura palika Krimā, sazinās katru dienu. 1:01:53 Vecmāmiņa grib pārcelties pie Nastjas un viņas mātes, taču šobrīd to realizēt ir ļoti sarežģīti. 1:03:32 Sajūtas kara sākumā un gaidot pamieru. 1:05:35 Sarunas beigas. 1:05:54 Rihards un Dīvs pārspriež dzirdēto. 1:10:53 Rakstiet mums [email protected] 1:11:00 Padalieties ar šo interviju un epizodi.  Viss svarīgākais par karu Ukrainā ir un būs vienuviet – Latvijas Radio raidieraksta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē. Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs 

Работают ли китайские компании в санкционированных оккупированных Россией территориях Украины? Официальная Москва это отрицает, потому что официальный Пекин это отрицает... никто не хочет открыто ложиться под бремя санкций. Но есть и оккупационные правители местного масштаба, которые хотят показать, что они активны и эффективны. Потом эти иглы вылезают из мешков– и их замечают зоркие журналисты-расследователи. Один из них — главный редактор “Реальної газети” Андрій Діхтяренко, который первым заметил следы китайских компаний в Мариуполе.  "За последние 11 лет подобных утверждений было много, мы всегда пытались их проверить, и всегда они были просто пропагандистской чепухой. Но в этот раз мы действительно нашли весомые доказательства того, что китайские компании действительно начали значительную деятельность на территории оккупированной Донецкой области. В частности, две китайские компании из провинции Хэнань," говорит Андрій Діхтяренко в разговоре с Rihards Plūme.    Это полное интервью без перевода из подкастa Латвийского радио "Drošinātājs" (“Предохранитель”), посвященный людям Украины и их сопротивлению российской агрессии.  Ссылки на полную версию подкастa можно найти здесь: linktr.ee/drosinatajs 

Vai Ķīnas uzņēmumi darbojas sankcijām pakļautajās Krievijas okupētajās Ukrainas teritorijās? Oficiālā Maskava to noliedz, jo oficiālā Pekina to noliedz... neviens negrib atklāti pakļūt zem sankciju sloga. Taču tad ir lokālā mēroga okupācijas vietvalži, kuri vēlas parādīt, ka aktīvi un rezultatīvi darbojas. Tad nu arī īleni spiežas laukā no maisiem – tos pamana acīgi pētnieciskie žurnālisti. Viens no tādiem ir "Realna Gazeta" galvenais redaktors Andrijs Dihtjarenko, kurš pirmais Mariupolē pamanījis ķīniešu uzņēmumu pēdas.  "11 gadu laikā ir bijuši daudz līdzīgi apgalvojumi, mēs vienmēr esam mēģinājuši tos pārbaudīt, un tās bija tikai propagandas muļķības. Taču šoreiz mēs patiešām atradām nozīmīgus pierādījumus tam, ka Ķīnas firmas patiešām uzsākušas ievērojamu aktivitāti okupētā Doneckas apgabala teritorijā. Divas Ķīnas firmas no Henaņas provinces," tā sarunā ar Rihardu Plūmi par savu pētījumu stāsta Andrijs Dihtjarenko.    Savukārt Dīvs Reiznieks iztaujā Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāju un drošības politikas pētnieci Kristīni Bērziņu par šādām tēmām:  Kāda ir Eiropas vieta ASV aizsardzības plānos?  Kā Trampa runas par Grenlandes pārņemšanu apdraud Latviju? Jaunā Vācijas valdība varētu mēģināt ierobežot Orbānu. Kādēļ mums tās ir tikai daļēji labas ziņas?    Epizodes gaita:  00:31 Ievads 00:58 Kādēļ daži droni krievijas uzlidojumos ir bez sprāgstvielām. Versijas. Kāda ir jūsējā? 02:43 Šīs nedēļas lielās intervijas centrā kāds visai zīmīgs žurnālistikas izmeklēšanas rezultāts. 04:27 Kura Drošinātāja sadaļa visvairāk interesē jūs? 05:47 Drošinātāja ekspertes Kristīnes Bērziņas komentārs šoreiz par šādām aktualitātēm: 06:35 Kāda ir Eiropas vieta ASV aizsardzības plānos? 11:40 Kā Trampa runas par Grenlandes pārņemšanu apdraud Latviju? 16:39 Jaunā Vācijas valdība varētu mēģināt ierobežot Orbānu. Kādēļ mums tās ir tikai daļēji labas ziņas? 22:08 Vai izmaiņas ES lēmumu pieņemšanas mehānismā nāktu par labu Latvijai? 23:07 3 gadadiena kopš Bučas traģēdijas 23:48 EXPLAINER: situācija okupētajā Mariupolē   31:28 Piesakām šīs epizodes galveno viesi –– medija „Realna Gazeta” galveno redaktoru un dibinātāju Andriju Dihtjarenko. 33:02 Par žurnālistisko izmeklēšanu, kurā atklājās Ķīnas kompāniju iesaiste Mariupoles atjaunošanas darbos. 38:50 Pētījums ildzis vairāk nekā pusgadu. 39:50 Ķīnas uzņēmumi investējuši būvniecības nozares rūpnīcās. 43:00 Mariupole šobrīd ir liels masu kaps, un krievija būvniecību izmanto, lai noslēptu pastrādāto noziegumu sekas. 45:08 Krievijai Mariupole ir prioritāra pilsēta atjaunošanas ziņā.  47:49 Ķīnas uzņēmumu investīcijas tieši saistītas ar krievijas militārās agresijas atbalstu. 48:57 Krievijai nepieciešama nauda.  50:30 Okupācijas administrācija aktīvi strādā, lai pārliecinātu Ķīnas uzņēmumus ieguldīt okupēto teritoriju atjaunošanā. 53:20 Ķīna baidās no starptautiskajām sankcijām. 55:43 Vai Ķīna šajā karā ir neitrāla? 58:59 Reakcija uz notikušo izmeklēšanu. 1:00:12 Kāpēc Ukraina ir piesardzīga ar sankciju ieviešanu pret Ķīnu? 1:02:24 Aicina uz sadarbību Latvijas pētnieciskos žurnālistus. 1:03:20 Sarunas beigas. 1:03:45 Atšķirības starp Mariupoli un Bahmutu. 1:06:17 Pēc nedēļas Indras Sprances Ukrainā sagatavota intervija par bēgšanu no Krimas. 1:06:50 Padalieties ar šo interviju un epizodi 1:07:37 Rakstiet mums [email protected]    Viss svarīgākais par karu Ukrainā ir un būs vienuviet – Latvijas Radio raidieraksta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē. Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs  

"Мы — виртуальный дом для переселенцoв Бахмута," — говорит Анна Бокова, главный редактор интернет-СМИ "Бахмут.ин.UA". В разговоре с Dīvs Reiznieks Ханна расскажет, почему продолжают работу этого портала даже после того, как город разрушен, а его выжившие жители разбросаны по Украине и миру. Как обращаться к все более широкой аудитории, находясь в изгнании, и борясь за выживание средства массовой информации, в то время, когда финансовая поддержка Соединенных Штатов исчезла.  Это полное интервью без перевода из подкастa Латвийского радио "Drošinātājs" (“Предохранитель”), посвященный людям Украины и их сопротивлению российской агрессии. Ссылки на полную версию подкастa можно найти здесь: linktr.ee/drosinatajs

"Mēs esam virtuālās mājas Bahmutas iedzīvotājiem," saka interneta medija "Bahmut.in.UA" galvenā redaktore Hanna Bokova. Sarunā ar Dīvu Reiznieku Hanna atklās, kādēļ viņi turpina šī portāla darbību pat pēc tam, kad pilsēta izpostīta un tās izdzīvojušie iedzīvotāji izkaisīti pa visu Ukrainu un pasauli. Kā, esot emigrācijā, uzrunāt arvien plašāku auditoriju, vienlaikus cīnoties par medija izdzīvošanu laikā, kad zudis ASV finansiālais atbalsts.   Savukārt Rihards Plūme iztaujā Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāju un drošības politikas pētnieci Kristīni Bērziņu par šādām tēmām: Vai pamiera sarunās Saūda Arābijā panākts progress vai arī Krievija turpina manipulēt ar pārējo pasauli?  Ko par ASV administrācijas profesionalitāti liecina "Signal" lietotnes skandāls? Kā nestabilā situācija, kas pēdējās nedēļas laikā izveidojusies Turcijā, var ietekmēt Ukrainu?    Epizodes gaita:  00:31 Ievads 01:05 Vai mēs tuvojamies mieram? Vai Meksikai jāpārņem daļa ASV teritorijas? ASV amatpersonas atkārto krievijas dezinformācijas vēstījumus. 04:24 Kāds viesis mums šoreiz? 05:50 Drošinātāja ekspertes Kristīnes Bērziņas komentārs šoreiz par šādām aktualitātēm: 06:00 Vai pamiera sarunās Saūda Arābijā panākts progress vai arī Krievija turpina manipulēt ar pārējo pasauli? 12:39 Ko par ASV administrācijas profesionalitāti liecina Signal lietotnes skandāls? 19:25 Kā nestabilā situācija, kas pēdējās nedēļas laikā izveidojusies Turcijā, var ietekmēt Ukrainu. 23:19 EXPLAINER: Ukrainas okupēto un piefrontes reģionālo mediju izaicinājumi.   29:10 Piesakām šīs epizodes galveno viesi – portāla “bahmut.in.ua” galveno redaktori Hannu Bokovu. Savulaik, lokāls Bahmutas pilsētas ziņu portāls, kas nu uzrunā jau daudz plašāku auditoriju, - cilvēkus, kuri kara dēļ bijuši spiesti pamest Ukrainas austrumu reģionus un nu izkaisīti pa visu Ukrainu un pasauli.  30:51 Portāla “bahmut.in.ua” uzdevumi mainās līdz ar laiku. 35:27 Portāls strādā kopš 2015.gada, sākotnēji pildot sociālo funkciju un izceļot Ukrainas ideju krieviski runājošajā reģionā. 36:24 Šobrīd izaicinājums ir redakcijas darbinieku izkaisītība pa ļoti dažādām vietām. 36:58 Kāda situācija šobrīd ir Bahmutā? 39:16 Informācijas iegūšana par notiekošo okupētajās teritorijās. 42:48 Kas ir tie cilvēki, kuri labprāt dzīvo okupācijā? 46:03 Daudzi krievijas paspārnē nesagaidīja cerēto. 46:45 Ja agrāk portāla konkurence bija tikai Bahmutas mērogā, tad šobrīd jākonkurē jau ar visiem pieejamajiem resursiem. Tas liek strauji augt gan kvalitatīvi, gan kvantitatīvi. 48:58Izaugsme bijusi iespējama pateicoties ASV finansiālajam atbalstam. 50:00 Sevi esam definējuši kā Bahmutas iedzīvotāju virtuālās mājas. 52:43 Par portāla izaugsmi, arī angliski runājošajā mediju telpā. 53:49 Par ASV finansiālā atbalsta apturēšanu, kas apdraud portāla pastāvēšanas nākotni. 55:24 Reģionālo mediju esamība ir vitāli svarīga demokrātijas uzturēšanai Ukrainā. 58:18 Darbs okupācijas apstākļos uzlika milzīgu psiholoģisko slogu, kas nav zudis arī šobrīd. 1:04:20 Pateicība par uzmanības izrādīšanu ukraiņiem. 1:04:40 Sarunas beigas. 1:04:50 Rihards un Dīvs pārspriež dzirdēto. 1:07:12 Padalieties ar šo interviju un epizodi 1:07:39 Rakstiet mums [email protected] 1:07:55 Par nākamās nedēļas viesi, kurš atklās Ķīnas iesaisti okupēto teritoriju atjaunošanā.   Viss svarīgākais par karu Ukrainā ir un būs vienuviet – Latvijas Radio raidieraksta "Drošinātājs" jaunākajā epizodē. Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs