Micēlijs

Miks ar Ērika Ādamsona “Abakuka krišanu” aizved mūs brīnišķīgā ceļojumā uz vulkānu Popokatepetlu un pēc tam turpina ceļojumu tālāk - uz Etnu. Vai zini, kuri ir pirmie Zemes kolonizatori - protams, tie ir ķērpji. Iepazīsimies ar stereokaulonu no Etnas! Parunāsim par īpašiem, izturīgiem un skaistiem ķērpjiem - sīkstiem un izturīgiem neskartas zemes iekarotājiem un par to īpašajiem talantiem, kas palīdz izdzīvot visskarbākajos apstākļos un kolonizēt jaunizveidojušās zemes. Ķērpji var par izdzīvot kosmosā! Parunāsim arī par sēņu un ķērpju iespējamo nelabvēlīgo ietekmi uz cilvēka organismu. Uzzināsim arī Latvijas Mikologu biedrības jaunumus: sēņu izstāžu sezona jau sākusies, un 18. aprīlī jau dodamies uz Pavasara sēņu simpoziju Nacionālajā botāniskajā dārzā Salaspilī, kur varēsim iepazīties ar sēņu ēdienu receptēm projekta “Sēņu riktes” ietvaros.

Micēlijs svin divus gadus ēterā! 2026. gada otrā epizode ir jau 21. raidījums. Paldies visiem dalībniekiem, klausītājiem un atbalstītājiem! Šoreiz studijā ciemos Dace Saulīte-Berene, mikoloģe Valsts augu aizsardzības dienestā. Daci pazīstam kā sēņu krāsu entuziasti, bet šajā epizodē uzzinām, kā viņa nonāca pie sēnēm, ko mikologs dara VAAD ikdienā un vai ir viegli nopirkt jaunu augu veikalā. Noskaidrosim arī Daces ieteikumus - kādus suvenīrus labāk pārvest mājās no ceļojumiem. Turpinām arī iepriekšējā raidījuma tēmu - atceraties, es devos gļotsēņot uz lielveikalu? Stāsts turpinās, un Dacei ir viedoklis par mana atraduma sugu! Zinātnes sadaļā: ģints Hyphoderma izcelsme meklējama krīta periodā - apmēram pirms 117 miljoniem gadu; atklāta arī jauna raugu sugas, kas dzīvo kādā mums pazīstamā vietā - klausies un uzzini! Noslēgumā - sēņu notikumi martā: 4. martā aicinu uz pievienoties sēņu vērošanas sarunām tiešsaistē, kur būs iespēja parunāt ar Latvijas labākajiem mikologiem.

Ir janvāris — jauns gads un sēņošanas intensitāte nedaudz samazinājusies. Lai gan ziema daudziem šķiet kā pauze, tā gluži nav: mežs kļūst caurredzamāks, un tieši tagad vislabāk ieraugāmas piepes un ķērpji. Šo epizodi sākam ar gada simboliem — kam šogad pievērst uzmanību. Runāsim par gada sēni ametista bērzlapeni, gada ķērpi dzelteno sienasķērpi, gada gļotsēni vīnogķekaru dzelksnīti, kā arī gada dzīvotni — dobumu un gada ģeovietu — Salaspils karsta kriteni. Padalīsimies ar jaunumiem par ziemas gļotsēņošanu pilsētvidē un vietām, kur šo nodarbi vislabāk piekopt, kā arī pastāstīsim par pavisam svaigu atradumu — nule atrasto Latvijai jauno gļotsēņu sugu svītrsporu cukurīti, kas uzradusies tur, kur to vismazāk gaidījām! Klausies un uzzini labākās gļotsēņošanas vietas pilsētā!

Klāt decembris, svētku laiks. Ar Mika izvēlētu Ārijas Elksnes dzejoli apcerīgi pošamies svētkiem, gremdējoties pārdomās par cilvēcīguma saknēm (vai micēliju?), un dabā dodamies piemājas mežos — arī tepat Rīgā! Ar saviem sēņu stāstiem Micēlija studijā viesojas Rīgas mērs Viesturs Kleinbergs. Parunāsim par dabas aizsardzību, par koku ciršanu un neciršanu, par darba laiku sēņu sezonā un uzzināsim, cik marinētu sēņu burciņu Viesturs glabā savos krājumos. Būs arī sēņu recepte — "Gundegas firmas maizītes" no mēra ģimenes tradīciju apcirkņa! Noskaidrosim, kura sēne pelnījusi būt par Rīgas slavenību — kāpu tintene (Coprinus dunarum). Mūsdienu straujajā dzīves ritmā izmaiņas sistemātikā notiek "katru otro otrdienu", un mūsu kāpu tintene nu jau ir gāzta no pjedestāla un vairs netiek atzīta par patstāvīgu sugu — šobrīd tiek uzskatīta par Coprinopsis acuminata (latviskā nosaukuma pagaidām vēl nav). Vada: Evita Veinberga, Miks Rieksts-Hofmanis. Priecīgus svētkus un tiekamies dabā! Jūsu Micēlijs

Apsveicam visus ar ziemas sēņu sezonas sākumu! Šajā epizodē parunāsim par ledusmatiem – īpašām sēnēm, kas ziemā veido trauslus, pasakainus mākslas darbus, un par sēnēm, kuru augšanas sezona sākas tieši gada aukstajos mēnešos – daļu no tām varēsim baudīt tikai ar acīm, bet dažas ir arī mūsu īpaša ziemas delikatese. Ar Klāva Elsberga dzeju pārdomāsim neredzamo, saspringto tīklojumu, kurā cilvēki nesatiekas, lai gan atrodas cits citam tuvu līdzās, un atcerēsimies novērtēt brīvību, kurā šodien dzīvojam. Valsts svētku noskaņās ieskatīsimies folkloras apcirkņos un noskaidrosim, kā sensenos laikos sēnes palīdzējušas Dievam un cilvēkiem iegūt uguni. Vai zināji, ka sēnes devušas būtisku ieguldījumu arī skaistumkopšanas nozarē? Jau kopš neatminamiem laikiem ķērpji izmantoti pūderu izgatavošanai, un arī mūsdienu smaržās ilgu laiku nozīmīga sastāvdaļa bijusi izgatavota no ķērpjiem – klausies un uzzini vairāk! Tiekamies pie ledusmatiem! Vada: Evita Veinberga, Miks Rieksts-Hofmanis.

Sirsnīgs stāsts par garšu, draudzību un dzīvi. Kopā ar studijas viešņu Līgu Jēku no Zirām atskatīsimies uz aizvadītās sezonas sēņu izstādēm. Līga stāsta, kā mežs viņai palīdzēja izkļūt no depresijas un kā no pavāres viņa kļuva par vienu no Latvijas labākajām sēņu zinātājām. Būs arī sēņu riktes — uzzināsim, kā pagatavot sēņu sviestu un sēņu pastēti. Līga ik gadu rīko par tradīciju kļuvušo sēņu festivālu Zirās un meklē retās sēnes, jo, kā viņa saka, “ēdamo ir tik daudz, ka nespēj viņas visas nogaršot”. Sēņu ziņas – Renātes Kaupužas un Ilzes Ķuzes veidotā mājaslapa kerpji.lv — palīglīdzeklis Latvijas ķērpju, reto sēņu, sūnu un augu apgūšanā. – Par Danas Lahtionovas “Sēņu skolu Krāslavā” Latvijas Mikologu biedrības projekta “Sēņu grozs” ietvaros. Vada: Evita Veinberga, Miks Rieksts-Hofmanis.

Atskats vien uz dažiem spilgtākajiem septembra mikonotikumiem: Lielā Sēņu izstāde Nacionālajā Dabas muzejā un sēņu izstāde Āgenskalna tirgū. Divi ievērojami atradumi: gaišā dižadatene Hericium cirrhatum un sarkanā stiklene Hygrocybe punicea. Septembra sēņu izstāžu nogurdinātās acis un prātus veldzēsim sēņu cienītājas un dzejnieces Vairas dāvātā sēņu dzejoļa pirmatskaņojumu radio ēterā Mika izpildījumā. Micēlija tīklos iekļuvis studijas viesis Indriķis Muižnieks, Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķis, LU profesors un vadošais pētnieks sarunā par latviešu iedzimto mīlestību pret sēnēm un sēņošanu, par penicilīnu, par sēņu pasauli laboratorijā un ekosistēmas neiespējamību bez sēnēm. Kā uz Latviju no Kanādas atceļoja šitake sēņu audzēšanas ideja — klausies profesora stāstā. Īsumā par oktobri gaidāmajiem mikonotikumiem — sēņu izstāde un lekcijas 4. oktobrī Nacionālajā Botāniskajā dārzā Salaspilī, kur būs iespēja uzzināt par Latvijas Mikologu biedrības projektiem “Sēņu grozs”, “Sēņu birze” un “Sēņu riktes”. Vada:  Evita Veinberga, Miks Rieksts-Hofmanis.

Micēlijā viesojas ķērpju izpētes entuziaste un vienkārši sirsnīgs cilvēks Renāte Kaupuža. "Iešu un darīšu", saka Renāte un mudina mūs iet ķērpju ceļu kopā. Šajā epizodē uzzināsim: - vai ķērpis ir labs antidepresants; - vai visiem ķērpjiem ir nosaukumi latviešu valodā; - kas ir ķērpju transplantācija; - kā mēs varam piedalīties dzeltenspožo zeltmiltu seksuālajā dzīvē. Epizodē pieminētais izdevums "Senās koka ēkas" tapis ar Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogrammas “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma” finansiālu atbalstu. Par iespējām iegūt bukletu aicinām rakstīt uz e-pastu [email protected] Paņem savu sēni un nāc uz septembra mikonotikumiem: 6.–7. septembrī sēņu izstāde Āgenskalna tirgū, 13. septembrī Sēņu festivāls Zirās, 19.–21. septembrī Lielā sēņu izstāde dabas muzejā, 27. septembrī sēņu festivāls Mikofest Mēru muižā Smiltenē.

Ķemeru purvos atrasta zinātnei jauna gļotsēņu suga — persiku vilkpienaine; Latvijā konstatēta jauna kliņģereņu suga — piltuves kliņģerene; Miks turpina dzīslkāta beku izplatības un ietekmes pētījumu. Vai zini, kā pareizi uzvesties mežā, ja nevēlies satikt lāci? Par lāču un cilvēku attiecībām, lāču lomu sēņu sporu un augu sēklu izplatīšanā un par sēņošanu Vācijā pastāstīs studijas viešņa sociālantropoloģe Nikija Kronberga. Sēņu notikumi augustā — Latvijas Mikologu nometnes “Radošā Rogovka” publiskā daļa 3. augustā — sēņu izstāde, sēņu papīra un dzijas krāsošanas meistarklase. Paņem sēni un nāc ciemos!    

"Micēlijā" viesojas Valsts tiesu ekspertīžu biroja vecākā tiesu eksperte Ieva Gutovska un apliecina, ka gan sēnes, gan biologi ir visur. Sarunā uzzināsim: - kā sēnes palīdz atklāt noziegumus; - kas notiek "līķu fermās"; - ko sēnes dara lidmašīnu degvielas filtros; - vai mākslīgais intelekts ienāk arī tiesu ekspertīzē. Jūnijs šogad nesis jau rudenīgu sēņu klāstu — mežos jau manītas ne tikai gailenes un sērpiepes, bet arī baravikas, apšubekas un alksnenes. Tiekamies mežā!  

Micēlijā viesojas Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātes asoc. profesors Jānis Liepiņš un stāsta par attāliem cilvēka radiem - raugiem. Šajā epizodē uzzini: - kas kopīgs raugiem un cilvēkiem; - kā cukura sēnes palīdz cilvēkiem biotehnoloģijās, medicīnā un ikdienā; - kā no savvaļas raugiem nonācām līdz pieradinātam "lager" alus raugam; - kas notiek, ja vēderā sāk dzīvot raugs. Biznesa kontaktu biržā profesors stāsta par jaunu tehnoloģiju: rauga sēnes palīdz no eļļas iegūt šķidrās ziepes! Kas maija beigās notiek dabā - jau sākušas augt baravikas, bērzubekas, sviestbekas un citas sēnes, tāpēc - noklausieties Micēliju un tiekamies mežā!  

Pēc pārdomas rosinošas rīta pasaciņas pieaugušajiem Micēlijā viesosies dabas aizsardzības entuziaste un biedrības "Puse Latvijas" pārstāve Zanda Štrāle-Gončare un stāstīs, kāpēc un kā katrs no mums var piedalīties dabas aizsardzībā. Micēlijs ir piedalījies biedrības organizētajā mikroliegumu veidošanas meistarklasē un ir apņēmības pilns sargāt sēnes. Pavasara sēņu simpozijā Nacionālajā botāniskajā dārzā Salaspilī šogad ne tikai sēņu izstāde, bet arī sēņu meistarklases un nopietnas lekcijas.  

Brīvdienu noskaņas radīšanai Miks uzburs ainiņu no L.Kerola grāmatas "Alises piedzīvojumi Brīnumzemē": Alise atrod pudelīti, uz kuras NAV rakstīts "Inde" un pagaršo tās saturu. Studijas viešņa Iveta Dzene stāstīs par psihoaktīvajām sēnēm un jaunākajiem klīniskajiem pētījumiem šajā jomā pasaulē; par Latvijā nesen notikušo starptautisko konferenci "Jaunas pieejas psihoemocionālo stāvokļu stabilizēšanai: vērtējums humanitāro un dzīvības zinātņu skatījumā". Mežos jau sākušas augt pavasara sēnes, tāpēc Micēlijs pošas Pavasara sēņu simpozijam 26. aprīlī Salaspilī, Nacionālajā botāniskajā dārzā, un atgādina, ka medicīniski eksperimenti jāatstāj speciālistu ziņā un strikti jāievēro likuma robežas.  

Raidījuma pirmajā daļā studijas viešņas — Diāna Meiere un Andra Simanova pastāstīs par mikologu piedzīvojumiem Kanāriju salās, kur nule aizvadīts Starptautiskais sēņu un šķiedru simpozijs (International Fungi and Fiber Symposium). Uzzināsim vairākus jaunus sēņu izmantošanas veidus. Nākamais simpozijs — 2027. gadā Latvijā! Otrā daļa — nedaudz romantikas! Parunāsim par sēņu interesantajām vairošanās stratēģijām. Dažas sēnes vairojas, izmantojot zombiju palīdzību!

Sēnes jauno sezonu sāk ar uzvaru! Dr. Ilzes Irbes (Latvijas Koksnes ķīmijas institūts) projekts “Micēlija kompozīta materiāla granulas” izcīna uzvaru Pasaules Iepakojuma organizācijas konkursā, pārspējot 550 konkurentus. Micēlijā viesojas projekta autore, lai kopā atklātu: • Kuras sēnes izmanto nopietni zinātnieki savos projektos? • Vai tiešām ir iespējams mājas apstākļos izaudzēt micēlija dīvānu? Tāpat pārrunāsim, kādas ēdamās un neēdamās sēnes šobrīd sastopamas mežā, un atgādināsim par gada sēni — papagaiļu stikleni, kā arī gada gļotsēni — režģa gļotsēni. Praktiskā daļa: Uzzini, kā no Islandes cetrārijas (plašāk pazīstamas kā Islandes ķērpis) pagatavot veselīgu želeju.

“Bet cilvēka dvēsele dzīvoja mežā — dziļi tumši zaļajā biezoknī, starp kokiem un zāli, starp sūnām un brūkleņu mētrām. Rudenī cilvēks gāja uz mežu un priecājās par krītošajām lapām, vāca sēnes un ogas.” — Miks lasa biedrības biedrību “Ideju Forums” sarūpēto pasaku “Cilvēka dvēsele”. Sākusies klusāka un mierīgāka sēņu sezona, beidzies trakulīgais pilno sēņu grozu laiks. Laiks ieklausīties sevī un mežā, parunāt ar saviem mīļajiem. Meža māte joprojām devīga — īstais brīdis meklēt samtainās ziemenes un vēl vairākas citas ēdamas sēnes. Pievērsīsimies arī praktiskiem jautājumiem: - kā ar sēnēm sadzīvo muzeji; - kā ātri pamanīt sēņu bojātas pupiņas; - kā pagatavot oriģinālus sēņu salātus.  

Šajā epizodē klausīsimies rīta pasaciņu par sēnēm pieaugušajiem “Iedomīgais pūpēdis”, pārrunāsim dažādas pūpēžu īpašības un jaunākos pūpēžu radinieku atradumus tepat Rīgā. Vai zini, kur Rīgā ir labākās sēņu ekspedīciju vietas? Sēne ir gards kumoss ne tikai cilvēkam, bet arī citām dzīvajām būtnēm, un dažas sēnes pat īpaši audzē! Izrādās, ka skudras un termīti ir ne tikai lieliski celtnieki, bet arī pieredzējuši lopkopji un sēņu audzētāji! Termītu kuiltivētā sēne Termitomyces titanicus ir Ginesa rekordu grāmatā ierakstīta pasaulē lielākā sēne — tās diametrs var sasniegt pat metru. Līdz ar Lielo sēņu izstādi Latvijas Nacionālajā dabas muzejā Micēlija soļi mežā palēnām sāk pieklust, taču sēņmīļis jau sēni vienmēr atradīs —dabas motīvi caurauž Andra Eglīša darbus Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā. Sēnes un sēņodiņi pārņēmuši arī filmu studijas "Animācijas Brigāde" prātus — ir tapusi jauna īsfilma bērniem “Sēnes dzīve”. Raidījumu vada Evita Veinberga un Miks Rieksts-Hofmanis.

Sēņu sezona rit pilnā sparā un “Micēlijs” atgriežas no vasaras brīvdienām! Šajā raidījumā klausīsimies rīta pasaciņu par sēnēm pieaugušajiem, un pēc tam Evita Veinberga kopā ar Dainu Jāņkalni un Miku Riekstu-Hofmani skaidros vairākus svarīgus jautājumus: - Vai dzīslkāta beka ir invazīva un izspiež citas sēņu sugas? - Kas ir “vērtīga” sēne? - Vai Latvijai jaunu sēņu sugu var atrast tepat Rīgā?

“Es lasu tikai gailenes” — tā nereti saka sēņotāji savu gaitu sākumposmā. Bet vai zini, cik gaileņu sugu var atrast Latvijas mežos? Sēnes, kuras viegli atpazīt, viegli gatavot un grūti sajaukt ar indīgām līdziniecēm — uzzini, ar kurām sēnēm ir vienkāršāk un drošāk sākt ceļojumu sēņu pasaulē. Nostiprini zināšanas kopā ar “Micēliju” un Latvijas Mikologu biedrības speciālistiem pirmajās šās vasaras sēņu izstādēs un sēņu pasākumos jau drīz — jūlijā!

Šajā raidījumā noklausīsimies sestdienas rīta pasaciņu pieaugušajiem un parunāsim par ēdamu–indīgu sēņu līdzinieku pārīšiem. Atbildēsim uz dažiem svarīgiem jautājumiem: - vai var sajaukt garšīgo un svaigi ēdamo dižsardzeni (agrāk saukta par saulsardzeni) ar nāvīgi indīgu mušmiri? - kā atšķirt zaļo mušmiri no zaļas krāsas bērzlapēm? - ar ko var sajaukt populāro, garšīgo un šobrīd jau atrodamo sērpiepi?

Kas notiek tavā organismā, apēdot mušmiri Amanita muscaria — vai kļūsi par sēni? Studijā viesojas farmaceite Audra un stāsta par sēnēm, kuras viņa neliktu savā groziņā un arī citiem neieteiktu. Kā atšķirt zaļo mušmiri Amanita phalloides no zaļas bērzlapes un vai sapelējis siers ir ēdams - klausies šajā raidījumā par sēnēm “Micēlijs”.

Vai tu spēj iedomāties, kāda būtu pasaule bez sēnēm? Nebūtu siera, nebūtu vīna un alus, un jā, nebūtu arī kāju sēnītes — sēņotāji Evita Veinberga un Ivo Treide sāk raidījumu ciklu, stāstot par sēņu brīnumaino pasauli. Kādas sēnes aug ziemā? Ar ko īpaša ir gada sēne zilzaļā hlorociborija? Un kā tev šķiet — pareizi ir sēni griezt vai izskrūvēt — klausies šajā raidījumā par sēnēm “Micēlijs”.