Spried ar Delfi

Medijos un sociālajos tīklos plaši tiek apspriesti notikumi, kas saistīti ar Eiropas un pasaules drošības jautājumiem – CIP direktora noslēpumainā vizītē Maskavā, ceļā piestājot arī Rīgā, NATO lidmašīnu manevri pie Kēnigsbergas un Polijas tanku izvietošana pie šī eksklāva. Satraukumu raisījuši arī Krievijas draudi Lielbritānijai, un pašā Krievijā – gatavības pārbaude iespējamai jaunai mobilizācijai. Vai diktators Putins gatavojas kādai notikumu eskalācijai? Vai CIP direktors Maskavā brīdināja Krieviju neuzbrukt Baltijas valstīm? Par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" žurnāliste Līva Daniela Borisova izjautā Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas pētnieku Valdi Kuzminu un Latvijas Ārpolitikas institūta vecāko pētnieku Sandi Šrāderu.

Pārāk liela kaste mazai interneta precei. Atsevišķi plastmasā iepakoti augļi un dārzeņi. Mazās šampūna pudelītes viesnīcās. Šīs un vēl citas ikdienā ierastas lietas turpmāk skars jaunā ES Iepakojuma regula. Tas nozīmē pārmaiņas gan uzņēmējiem, gan mums ikdienā. Būs jāsamazina liekais iepakojums, tiks ierobežoti atsevišķi vienreizlietojamās plastmasas veidi un vairāk būs jāizmanto atkārtoti lietojams iepakojums. Vienlaikus jaunā regula jau izpelnījusies arī kritiku no uzņēmēju puses. Kā jaunās prasības ietekmēs uzņēmējus un patērētājus? Vai tās palīdzēs samazināt atkritumu kalnus, vai tomēr radīs papildu izmaksas un birokrātiju? Par to raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns iztaujāja Klimata un enerģētikas ministrijas valsts sekretāra vietnieci vides politikas jautājumos Rudīti Veseri un Latvijas Mazās un vidējās uzņēmējdarbības asociācijas valdes locekli Tamāru Rubeni.

Vairākas dienas pēc postošās vētras desmitiem tūkstoši mājsaimniecību joprojām spiesti iztikt bez elektrības. Šajās dienās ļaudis daudzviet saskārās arī ar to, ka nebija mobilo sakaru un interneta – nevarēja noskaidrot aktuālo informāciju un sazināties, dažviet nestrādāja veikali un degvielas uzpildes stacijas. Kamēr vētras postījumu novēršana turpinās, tiek izdarīti secinājumi par mācībām, kuras varam gūt no šīs krīzes. Par tām 25. augustā raidījumā "Spried ar Delfi" žurnāliste Līva Daniela Borisova runā ar Krīzes vadības centra vadītāju Arvi Zīli, AS "Augstsprieguma tīkls" valdes priekšsēdētāju Rolandu Irkli un Jēkabpils novada domes priekšsēdētāju Raivi Ragaini (LZP).

Gadiem ilgi salauztu vai bojātu preci bieži bija vieglāk izmest un aizstāt ar jaunu, nevis labot. Jaunie Eiropas Savienības (ES) noteikumi paredz šo pieeju mainīt. Jau no 31. jūlija patērētājiem ir plašākas tiesības pieprasīt noteiktu preču, piemēram, veļas mazgājamo mašīnu, putekļsūcēju, mobilo tālruņu un planšetdatoru, remontu. Savukārt 2027. gadā paredzēts izveidot arī Eiropas remonta platformu, kas palīdzēs patērētājiem atrast remontētājus. Vai jaunais regulējums padarīs remontu ērtāku un izdevīgāku patērētājiem? Un vai Latvijā būs pietiekami daudz remontētāju un rezerves daļu? Par to raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns iztaujā Eiropas Komisijas (EK) pārstāvniecības Latvijā preses sekretāru Kasparu Kreicu, Ekonomikas ministrijas (EM) Konkurences, patērētāju tiesību un ilgtspējīgas rūpniecības departamenta direktora vietnieku Didzi Brūklīti, LMT Retail & Logistics Pēcpārdošanas apkalpošanas daļas vadītāju Agnesi Caicu un "Zero Waste Latvija" politikas koordinatori, aprites ekonomikas eksperti Maiju Krastiņu.

Kiberuzbrukumā Ceļu satiksmes drošības direkcijai (CSDD) iegūti 1,2 miljonu cilvēku personas dati. Tie iegūti no direkcijai veiktajiem maksājumiem pēdējos 18 gados. CSDD transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistra IT infrastruktūras nodrošināšanu un pārvaldību veic tehnoloģiju un inovāciju uzņēmums "Tet", kas norādījis, ka uzsācis incidenta izmeklēšanu. Pēc kiberuzbrukuma atkāpusies CSDD valde un padome. Savukārt kiberdrošības eksperti brīdina, ka varētu pieaugt dažāda veida krāpniecisko e-pastu apjoms, un aicina iedzīvotājus būt piesardzīgiem. Kas zināms par notikušo kiberuzbrukumu, vai to bija iespējams novērst? Kā nozagtie dati var tikt izmantoti un kas iedzīvotājiem šobrīd būtu jādara, lai sevi pasargātu? Par to raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns iztaujā CERT vadītājas vietnieku Vari Teivānu, "Possible Security" vadītāju, kiberdrošības pētnieku Kirilu Solovjovu un "Tet" komercdirektoru Edgaru Grandānu.

Saeimā atkal nonācis jautājums par pretrunīgi vērtēto termiņuzturēšanās atļauju jeb tā dēvēto "zelta vīzu" programmu. Līdz šim šāda iespēja Latvijā īpaši interesējusi Austrumu valstu pilsoņus. Iepriekš Saeimas pieņemto Imigrācijas likumu otrreizējai caurlūkošanai nodeva Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. Pēc likuma atgriešanās Saeimā "zelta vīzu" programmas paplašināšanu rosināja arī Ministru prezidents Andris Kulbergs (AS), taču parlamenta juristi viņa priekšlikumus izbrāķēja. Par "zelta vīzu" nākotni nav vienprātības arī koalīcijā. Vai Latvijā nepieciešams paplašināt "zelta vīzu" programmu, cik lielus drošības riskus tās rada un vai ieguvumi ekonomikai atsver šos riskus? Par to raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns iztaujā 14. Saeimas deputātu, Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētāju Raimondu Bergmani (AS) un 14. Saeimas deputātu, Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāju Ainaru Latkovski (JV).

Šonedēļ apritēs 35 gadi kopš Zemessardzes dibināšanas. Sākusies kā brīvprātīgs iedzīvotāju formējums, šodien tā ir viena no Nacionālo bruņoto spēku un valsts aizsardzības sastāvdaļām, kurā ir ap desmit tūkstošiem zemessargu. Pēc 2022. gada Krievijas iebrukuma Ukrainā iedzīvotāju atsaucība pievienoties Zemessardzei bija liela, taču kā šobrīd sokas ar jaunu zemessargu piesaisti? Vai izdodas nodrošināt nepieciešamo ekipējumu un bruņojumu? Cik gatava Zemessardze ir mūsdienu kara realitātei, kur arvien lielāka nozīme ir bezpilota tehnoloģijām? Un kā stiprināt sabiedrības iesaisti valsts aizsardzībā? Par to raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns un "Delfi" Ārzemju ziņu nodaļas redaktors Ansis Īvāns iztaujā Zemessardzes komandieri, brigādes ģenerāli Aivaru Krjukovu.

Joprojām nerimst kaislības par valdībā apstiprināto slimnīcu tīkla reformu, kas paredz slimnīcu dalījumu trijos līmeņos. Iebildumus par to paudusi koalīcijā esošā Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), kas tajā cer panākt izmaiņas. Ko reforma paredz? Kāpēc tā radījusi diskusijas un nesaskaņas? Un ko tās ieviešana nozīmēs ārstiem un pacientiem? Par to 14. augustā raidījumā "Spried ar Delfi" žurnāliste Līva Daniela Borisova runāja ar Veselības ministrijas (VM) parlamentāro sekretāri Līgu Āboliņu (JV) un Latvijas Slimnīcu biedrības valdes priekšsēdētāju Artūru Bērziņu.

Jaunā mācību gada priekšvakarā Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) bija rosinājusi veikt vairākas būtiskas izmaiņas skolēnu vērtēšanas kārtībā, tostarp centralizēto eksāmenu kārtošanas un vērtēšanas nosacījumos. Izmaiņām bija jāstājas spēkā jau 1. septembrī. Tomēr pirmdien, 10. augustā pēc koalīcijas sanāksmes Ministru prezidents Andris Kulbergs (AS) žurnālistiem sacīja, ka būtiskas izmaiņas līdz jaunā mācību gada sākumam varētu nepaspēt ieviest. Kādas izmaiņas bija paredzētas? Kāpēc tās nepieciešamas? Kā vērtējams, ka tās tika virzītas teju pēdējā brīdī? Ko var un ko nevar paspēt ieviest līdz mācību gada sākumam? Par šiem un citiem jautājumiem otrdien, 11. augustā, pulksten 11 raidījumā "Spried ar Delfi" žurnāliste Līva Daniela Borisova izjautās izglītības un zinātnes ministri Ilzi Indriksoni (NA) un Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāju Ingu Vanagu.

Izskanējis priekšlikums – sasirgušajiem ieviest daļējas darbnespējas lapu. Tā ļautu pakāpeniski atsākt strādāt atveseļošanās laikā. Kāpēc šāda iespēja būtu apsverama un kā tā tiktu ieviesta praktiski? Kādām saslimšanām tā būtu piemērota? Un ko par daļējas darbnespējas iespējamu ieviešanu saka darba devēju pārstāvji? Par to pirmdien, 10. augustā, pulksten 9.20 raidījumā "Spried ar Delfi" žurnāliste Līva Daniela Borisova izjautās Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas vadītāju Alisi Nicmani-Aišpuri un Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektoru Kasparu Gorkšu.

Ministru prezidents Andris Kulbergs (AS) atkārtoti aktualizējis jautājumu par attālināto darbu valsts pārvaldē, uzsverot, ka lielākajai daļai valsts iestāžu darbinieku būtu jāatgriežas darbā klātienē. Viņaprāt, pārāk plaši saglabātā attālinātā darba prakse apgrūtina iedzīvotājiem iespēju saņemt pakalpojumus un sazināties ar amatpersonām. Jau pirms diviem gadiem toreizējais Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs, stājoties amatā, paziņoja, ka plāno pārskatīt attālinātā darba iespējas valsts pārvaldē. Vai attālinātais darbs valsts pārvaldē būtu jāierobežo? Kā tas ietekmē darba efektivitāti un pakalpojumu pieejamību? Par šiem un citiem jautājumiem piektdien, 7. augustā, raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns izjautāja Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta vadītāju Latvijā Andri Grafu un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētāju Egilu Baldzēnu.

Zemo cenu veikalu tīkls "Mere" Latvijā slēdzis visus savus veikalus pēc tam, kad Eiropas Savienība (ES) piemēroja sankcijas uzņēmuma patiesajam labuma guvējam Sergejam Šnaideram. Vairāki slēgto veikalu darbinieki vērsušies Valsts darba inspekcijā (VDI), lai konsultētos par savām tiesībām. Kādas sekas veikalu slēgšana radīs darbiniekiem, piegādātājiem un pircējiem? Vai tas ietekmēs konkurenci zemo cenu veikalu tirgū? Un kas notiks ar pārtiku, kas palikusi veikalu plauktos? Par to un citiem jautājumiem ceturtdien, 6. augustā, raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns izjautāja Latvijas Tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētāju Henriku Danusēviču un Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Pārtikas uzraudzības departamenta direktora vietnieku Jāni Altenburgu.

Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" jau ilgāku laiku meklē iespējas stabilizēt savu finanšu situāciju – tiek pārskatīts biznesa plāns, meklēti investori un jauni finansējuma avoti. Pirmdien, 3. augustā, uzņēmuma obligāciju turētāji lems par procentu maksājumu atlikšanu un turpmākajām finansējuma piesaistes iespējām. Vai tas palīdzēs uzņēmumam pārvarēt grūtības? Tikmēr septembrī paredzēts publiskot aktualizētās "Rail Baltica" projekta izmaksas. Vienlaikus arvien biežāk izskan bažas, ka dzelzceļa līniju līdz Igaunijai līdz 2030. gadam pabeigt neizdosies. Cik naudas vēl trūkst un kur Latvija to atradīs "Rail Baltica" pabeigšanai? Par šiem un citiem jautājumiem 3. augustā raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns un Latvijas Radio Ziņu dienesta žurnālists Viktors Demidovs izjautāja satiksmes ministru Rihardu Kozlovski (JV).

No 1. jūlija izmaiņas sagaida tos, kuri mēdz pasūtīt preces ārvalstu internetveikalos. No šī datuma par zemas vērtības precēm, kas iegādātas interneta veikalos un tirdzniecības platformās ārpus Eiropas Savienības, būs jāmaksā muitas nodoklis – trīs eiro par katru preču pozīciju. Savukārt no 1. novembra līdz ar izmaiņām e-komercijas sūtījumu apstrādē paredzēts papildus iepriekšminētajam nodoklim ieviest arī divus eiro lielu apstrādes maksu par katru sūtījuma preču pozīciju. Kāpēc šādas pārmaiņas ieviestas? Vai tās būs vienotas visā Eiropas Savienībā? Kā pircējam saprast, vai trīs eiro jāmaksā par katru preci vai visu sūtījumu? Un kā izmaiņas varētu ietekmēt interesi pasūtīt preces tālu zemju internetveikalos? Par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns runā ar Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldes Muitošanas metodikas daļas vadītāju Irēnu Knoku un VAS "Latvijas pasts" Starptautisko pakalpojumu un biznesa daļas vadītāju Kristiānu Godiņu.

Policija, glābēji un mediķi ziņo par skaudru melno statistiku aizvadītajās Jāņu brīvdienās – ir bojāgājušie gan autoavārijās, gan ūdenstilpēs. Tāpat aizturēts liels skaits dzērājšoferu. Vai policijas klātbūtne uz autoceļiem šogad bija pietiekama un pamanāma? Kā iecerēts īstenot iekšlietu ministra nosauktās prioritātes – migrācijas ierobežošanu, civilo aizsardzību un dienestu kapacitātes stiprināšanu? Kādas pārmaiņas sagaidāmas iekšlietu struktūrās un to darbā? Par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" žurnāliste Laura Ozoliņa un Latvijas Radio pētnieciskās žurnālistikas raidījuma "Atvērtie faili" žurnālists Kārlis Arājs izjautā iekšlietu ministru Jāni Dombravu (NA).

Valsts un pašvaldības finansējuma gaidāmā piešķiršana Eiropas bridža čempionāta rīkošanai raisījušas kā politiķu, tā iedzīvotāju diskusijas par līdzekļu piešķiršanas kārtību, lietderību, kā arī iespējamu interešu konfliktu. Kādas ir bridža čempionāta izmaksas un kādēļ nepieciešams publiskais finansējums tā norisei? Kā aprēķināti valsts un pašvaldības ieguvumi no šī pasākuma rīkošanas? Kā kopumā vērtējama sporta pasākumu finansiālā atdeve un publiskā finansējuma piešķiršanas kārtība? Par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns runā ar Latvijas Bridža federācijas valdes priekšsēdētāju Imantu Parādnieku (NA) un "Delfi" Sporta ziņu nodaļas vadītāju Ingmāru Jurisonu.

Līdz Saeimas vēlēšanās oktobrī atlikuši vien daži mēneši, taču joprojām ir daudz neskaidrību par to norisi – ne vien par vēlēšanu IT sistēmu gatavību, bet arī par rīcību iespējamu gaisa telpas apdraudējumu gadījumā. Kādiem iespējamajiem apdraudējumu scenārijiem vēlēšanu rīkotāji gatavojas? Vai visas vēlēšanu elektroniskās sistēmas būs gatavas darbam oktobrī? Vai sekmīgai vēlēšanu norisei vēl nepieciešamas kādas izmaiņas normatīvajos aktos? Un kā sekmēt iedzīvotāju aktivitāti Saeimas vēlēšanās? Par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns runā ar Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju Māri Zviedri un domnīcas "Providus" direktori Sandu Liepiņu.

Pēdējās dienās ziņots, ka ASV un Irānas sarunās par karadarbības izbeigšanu panākts liels progress un jau pavisam drīz varētu tikt parakstīta vienošanās par karadarbības izbeigšanu. Taču Izraēlas svētdien veiktie triecieni Libānas galvaspilsētā Beirūtā situāciju varētu būt atkal sarežģījuši – Irāna ir uzsvērusi, ka ir būtiski pārkāpta Irānas un ASV vienošanās par uguns pārtraukšanu. Vai ASV un Irāna patiešām ir soli no miera noslēgšanas vai arī Izraēlas veiktie triecieni Beirūtai samazinājuši iespēju vienoties? Kādas sekas konflikts jau atstājis uz pasaules ekonomiku un ko iespējamā vienošanās nozīmētu energoresursu cenām un finanšu tirgiem? Par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns runā ar Ģeopolitikas pētījumu centra direktoru un Rīgas Stradiņa universitātes asociēto profesoru Māri Andžānu, "Luminor" bankas galveno ekonomistu Pēteri Strautiņu un Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieku, Rīgas Stradiņa universitātes docētāju Tomu Rātfelderu.

Skarbu kritiku izpelnījušās ziņas, ka pie Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) uzņemšanas nodaļas mēdz veidoties Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) brigāžu sastrēgumi, kas ilgst pat vairākas stundas. Šī situācija izgaismojusi problēmas, kas saistītas ne tikai ar uzņemšanas nodaļas darbu, bet arī ar visas slimnīcas noslodzi, gultasvietu pieejamību un pacientu ārstēšanas sarežģītību. Kāpēc neatliekamās palīdzības brigādēm nākas gaidīt pie slimnīcu uzņemšanas nodaļām? Kā tas ietekmē pacientus? Un kas jāmaina, lai situāciju uzlabotu? Par to Laura Ozoliņa raidījumā "Spried ar Delfi" runā ar NMPD direktori Lieni Cipuli, PSKUS galveno ārstu dr. Jāni Vilmani un Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas klīnikas vadītāju Alekseju Višņakovu.

Ukrainas vēlme iestāties Eiropas Savienībā (ES) jau gadiem ilgi ir viens no tās ārpolitikas stūrakmeņiem. Tagad, pirmdien 15. jūnijā, plānots spert platu soli tuvāk šim mērķim – tiks uzsāktas oficiālās iestāšanās sarunas. Ko tas nozīmē Ukrainai, ko Eiropai un ko tieši Latvijai? Cik ilgas sarunas būs un kādi galvenie strīdi tajās jāatrisina? Par to Laura Ozoliņa raidījumā "Spried ar Delfi" runā ar Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieci Elizabeti Vizgunovu-Vikmani un biedrības "Eiropas Kustība Latvijā" prezidentu Andri Gobiņu.

Drīz pēc jaunas valdības apstiprināšanas pārmaiņas skārušas arī kultūras un mediju jomu. Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētājs Ivars Āboliņš nolēmis atkāpties no amata un kļūt par Kultūras ministrijas (KM) parlamentāro sekretāru. Turklāt tas notiek apstākļos, kad Kultūras ministrijas vadības groži pārgājuši no "Progresīvajiem" pie viņu biežiem viedokļu pretiniekiem – Nacionālās apvienības (NA). Kas mainīsies un kas būtu vai nebūtu maināms ministrijas darbā? Kādai jābūt turpmākajai politikai Sabiedrības integrācijas fonda un mediju jomā? Kā veidot un stiprināt Latvijas informatīvās telpas drošību? Par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" žurnāliste Laura Ozoliņa runā ar pašreizējo Kultūras ministrijas parlamentāro sekretāru Ivaru Āboliņu (NA) un bijušo kultūras ministri Agnesi Lāci (Progresīvie).

Saeimā nolemts vēl nevirzīt 13 likumprojektu pakotni, kas paredz nebanku kreditētāju uzraudzības reformu. Ko plānots mainīt reformas ietvaros? Par kurām reformas iecerēm valda nevienprātība? Un kā reforma ietekmētu kredītu saņēmējus? Par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" žurnāliste Laura Ozoliņa izjautā 14. Saeimas deputātu, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētāju Kasparu Briškenu (Progresīvie) un 14. Saeimas deputāti, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sekretāri Aivu Vīksnu (AS).

Pēdējo nedēļu laikā saņemtas vairākas ziņas par jautājumiem, kas skar Eiropas un Baltijas valstu drošību. Baltijas valstīs tiek veidots NATO taktiskais štābs, tikmēr ASV pārskata savu militāro klātbūtni Eiropā – šajos apstākļos no Lietuvas izvesti vairāk nekā 1000 ASV karavīru. Tikmēr Baltijā – dronu incidenti, turklāt Krievija izsaka draudus Baltijas valstīm. Vai Baltijas valstis šobrīd ir visneaizsargātākā alianses daļa? Kā tiek reaģēts uz ASV plāniem par šīs valsts karavīru izvešanu no Eiropas? Un ko dos NATO taktiskā štāba izveide Baltijas valstīs? Par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns runā ar brigādes ģenerāli, NATO daudznacionālās divīzijas "Ziemeļi" komandiera vietnieku Ilmārs Atis Lejiņu un Austrumeiropas politikas pētījuma centra vecākais pētnieku Armandu Astukeviču.

Eiropas Parlamenta un Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu pārstāvji pirmdienas, 2. jūnija, vakarā vienojās par jauniem noteikumiem, kas paredz atraidīto patvēruma meklētāju deportācijas centru izveidi ārpus bloka valstīm. Kritiķi gan šo soli salīdzinājuši ar pašreizējās ASV administrācijas pieeju cīņai pret nelegālo imigrāciju. Kā vērtējams lēmums veidot deportācijas centrus ārpus ES dalībvalstīm? Kādi varētu būt šādas pieejas ieguvumi un riski? Un kā šis solis ietekmēs migrācijas tendences? Par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns runā ar Latvijas Universitātes Diasporas un migrācijas pētījumu centra direktori Intu Mieriņu, nevalstiskās organizācijas iekļaujošai sabiedrībai "Make Room" pārstāvi, partijas "Kustība "Par!"" valdes locekli Miku Celmiņu un Rīgas domes deputātu, Drošības un kārtības komitejas vadītāju Ģirtu Lapiņu (NA).

Lāču Latvijā paliek arvien vairāk. Arvien biežāk tos redz cilvēki, kuri devušies pie dabas. Daļu tas priecē, daļu dara bažīgus – lāči tomēr ir lieli un plēsīgi dzīvnieki. Šobrīd paralēli notiek vairākas parakstu vākšanas – gan par to, lai lāču populāciju stingrāk kontrolētu, gan par to, lai lāču populāciju turpinātu stingri aizsargāt. Raidījumā "Spried ar Delfi" Andris Auzāns par to runā ar Dabas aizsardzības pārvaldes Dabas aizsardzības departamenta direktori Gitu Strodi, kā arī ar manabalss.lv iniciatīvu autoriem Kasparu Lūsi un Martinu Robertu Sauleviču.

Latgales tūrisma asociācija norādījusi, ka pēdējo nedēļu notikumi Latvijas austrumu pierobežā – atkārtoti bezpilota lidaparātu incidenti, regulāri gaisa telpas apdraudējuma brīdinājumi, šūnapraides trauksmes paziņojumi, NATO iznīcinātāju aktivizēšana un publiskajā telpā dominējošā krīzes komunikācija – ir radījuši smagas sekas Latgales tūrisma nozarei. Savukārt Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera atzinusi, ka iespējamu gaisa telpas apdraudējumu dēļ investori baidās braukt uz Latgali un investēt attīstībā. Vai Latgales tūrisma nozares satraukums ir pamatots? Kādu ietekmi uz citiem uzņēmējdarbības sektoriem atstājuši pēdējo nedēļu notikumi? Un kādi atbalsta mehānismi iespējami, lai palīdzētu ģeopolitiskās situācijas skartajiem uzņēmējiem? Par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns runā ar Latgales tūrisma asociācijas valdes priekšsēdētāju Jeļenu Kijaško, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Latgales reģiona vadītāju Andreju Zelču, Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieku tautsaimniecības jautājumos Edgaru Šadri.

Daļai eID karšu no decembra var pazust iespēja elektroniski parakstīt dokumentus – ko tas nozīmē iedzīvotājiem un kā pārbaudīt, vai problēma skar arī tevi? Vai valdības lēmums tikai uz gadu pagarināt e-paraksta deleģēšanas līgumu ir pietiekams risinājums? Kas vispār notiek ar valsts IT pārvaldību, un cik ļoti varam valsts pārvaldei uzticēties pēc IT iepirkumu korupcijas skandāla? Par to Līva Daniela Borisova raidījumā "Spried ar Delfi" runā ar Latvijas Valsts radio un televīzijas centra Komercdepartamenta direktoru Kārli Siliņu un Latvijas Atvērto tehnoloģiju asociācijas valdes priekšsēdētāju Pēteri Jurčenko.

Spriedze Tuvajos Austrumos un Hormuza šauruma blokāde rezultējusies ne tikai ievērojamā degvielas, bet arī minerālmēslu cenu kāpumā. Jau izskan ziņas, ka daļa lauksaimnieku gan Latvijā, gan citviet pasaulē tādēļ izvēlas sējumus neierīkot, un tas savukārt rada bažas, ka globālā mērogā samazināsies kopējais ražas apjoms. Turklāt vēl satraucošāka situācija tiek prognozēta gada otrajā pusē, kad lauksaimniekiem nepieciešami minerālmēsli lauku sagatavošanai jau nākamajai sezonai. Vai Latvijas lauksaimnieki rēķinās ar iespējamu minerālmēslu deficītu? Vai daļa varētu pārtraukt ražošanu? Kā šī situācija ietekmēs pārtikas gala cenas veikalos? Un kā Eiropas Savienība varētu palīdzēt saviem lauksaimniekiem? Par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns runā ar biedrības "Zemnieku saeima" ārpolitikas ekspertu Valteru Zelču un Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes valdes priekšsēdētāju Gunti Gūtmani.

Saeimas vēlēšanas tuvojas straujiem soļiem – par to liecina gan politisko reklāmu parādīšanās, gan pieaugusī politiķu aktivitāte sociālajos medijos. Izskan solījumi, sasniedzamie mērķi, kā arī konkurentu nopelšana, cerot tādējādi uzrunāt balsstiesīgos. Taču aiz šīs ierastās politiskās rosības bieži paliek mazāk redzams jautājums – kas patiesībā nosaka vēlētāju izvēles? Uz šo jautājumu mēģināts atbildēt šogad veiktā pētījumā par Latvijas sabiedrības politiskajām izvēlēm. Vai politiku Latvijā vēl joprojām var skaidrot ar ierastajiem dalījumiem – "kreisie" un "labējie", "liberāļi" un "konservatīvie"? Vai arī vēlētāju izvēlēs vairāk saskatāmi citi pretstati – starp brīvību un stingrāku kārtību, pārmaiņām un tradicionālām vērtībām? Un kādas prognozes par sabiedrības izvēlēm gaidāmajās parlamenta vēlēšanās pēc šī pētījuma varam izdarīt? Par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns runā ar vienu no pētījuma autoriem, politikas zinātnes doktoru un dezinformācijas pētnieku Mārtiņu Hiršu un Latvijas Kultūras akadēmijas asociēto profesori, socioloģi Ivetu Ķešāni.

Latvija jau gadiem ilgi Eiropas līmenī cenšas aizstāvēt pārtikas ražotāju intereses jautājumā par gaļas un zivju kūpinājumiem. Arī šobrīd jautājums saasinājies – Zemkopības ministrija aicina Eiropas Komisiju (EK) nesteigties ar izmaiņām prasībās kūpinātu zivju produktiem pirms nav pabeigts Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) novērtējums par konvenciāli kūpinātu pārtikas produktu nekaitīgumu. Kādas izmaiņas prasībās plānotas? Kā tās iespējams izpildīt? Un kādus risinājumus saskata nozare? Par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns izjautā Zemkopības ministrijas Dzīvnieku veselības, audzēšanas, aizsardzības un pārtikas nekaitīguma departamenta Pārtikas nekaitīguma, inovatīvo produktu un gēnu inženierijas nodaļas vadītāja vietnieku Māri Valdovski un Saeimas deputātu, bijušo Latvijas zivrūpnieku savienības prezidentu Didzi Šmitu.

Tiesībsardze Karina Palkova nupat Saeimā sniegusi ziņojumu par Tiesībsarga biroja darbu pagājušo gadā. Apkopotie dati par 2025. gadu liecina, ka būtiski – par teju trešdaļu – pieaudzis birojā saņemto iesniegumu un sūdzību skaits. Zīmīgi, ka iesniegumu skaits pieaudzis tieši gada otrajā pusē – pēc Palkovas stāšanās amatā. Par ko tas liecina – vai cilvēkiem ir vairāk sasāpējušu jautājumu vai arī viņi vairāk uzticas tiesībsarga spējām risināt viņu problēmas? Par kādiem jautājumiem sūdzības raksta? Cik lielā daļā gadījumu ir iespējas problēmu atrisināt? Par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" žurnāliste Laura Ozoliņa izjautā tiesībsardzi Karinu Palkovu.

Plaša mēroga kaislības sabiedrībā un politiskajās aprindās raisījis skandāls par atbalsta sniegšanu kokrūpniekiem 2023. gadā, kas pagājušonedēļ sasniedza kulmināciju līdz ar augstu amatpersonu aizturēšanu. Saistībā ar kokrūpnieku lietu Valsts kontrole veica revīziju par AS "Latvijas valsts meži" (LVM) pārvaldību. Kādi ir Valsts kontroles secinājumi un ieteikumi? Un kā tos vērtē LVM pašreizējā vadība? Vai LVM pārvaldībā būtu kas maināms vai uzlabojams? Par to raidījumā "Spried ar Delfi" žurnāliste Laura Ozoliņa izjautā Valsts kontroles padomes locekli Oskaru Erdmani un AS "Latvijas valsts meži" valdes locekli Ingu Vageli.

Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" publiskojusi datus par gada pirmā ceturkšņa darbības rezultātiem, kas liecina, ka koncerna zaudējumi šajā ceturksnī palielinājušies līdz 70,1 miljonam eiro. Tikmēr aviācijas degvielas cenu pieauguma dēļ "airBaltic" šogad maijā ir atcēlusi 6,6% no šajā mēnesī paredzētajiem lidojumiem. Kādi faktori ietekmējuši aviokompānijas darbības rādītājus? Cik būtiskus satricinājumus šobrīd piedzīvo aviācijas tirgus un kādiem scenārijiem gatavojas "airBaltic"? Un kādi ir uzņēmuma pienākumi un rīcība reisu atcelšanas gadījumā? Par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" žurnāliste Laura Ozoliņa un TV3 žurnālists Ivo Butkevičs izjautā "airBaltic" padomes priekšsēdētāju Andreju Martinovu.

Aizvadītā nedēļa bija politiskiem pavērsieniem un satricinājumiem bagāta – krita Evikas Siliņas (JV) valdība un nedēļas nogalē pēc konsultācijām ar partijām Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs jaunas valdības veidošanu uzticēja "Apvienotā saraksta" (AS) politiķim Andrim Kulbergam. Kā vērtējama notikumu virkne, kas noveda pie līdzšinējas premjeres paziņojuma par demisiju? Vai Andrim Kulbergam izdosies izveidot valdību? Ko jauna valdība dažu mēnešu laikā līdz vēlēšanām spētu paveikt? Un kā jaunākie politiskie notikumi ietekmētu partiju reitingus un izredzes vēlēšanās? Par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" žurnāliste Laura Ozoliņa runā ar žurnāla "Ir" komentētāju Aivaru Ozoliņu un "Delfi TV" žurnālisti Alinu Lastovsku.

Šī nedēļa ir notikumiem bagāta – ne vien kritusi Latvijas valdība un sākas pasaules hokeja čempionāts, bet arī notiek starptautiskais dziesmu konkurss "Eirovīzija". Ceturtdienas, 14. maija, vēlā vakarā tika aizvadīts "Eirovīzijas" otrais pusfināls, kurā uz skatuves kāpa arī Latvijas pārstāve Atvara, tomēr konkursa finālā mūsu dziedāja diemžēl neiekļuva. Kādus pārsteigumus sagādājuši abu pusfinālu rezultāti un kādēļ šogad Latvijai fināls gājis secen? Vai konkursa norises laikā jau piedzīvoti kādi skandāli? Kādas tendences izceļas šā gada dalībnieku priekšnesumos? Un vai konkursa norises vietā Vīnē jūtama "Eirovīzijas" fanu neapmierinātība ar Izraēlas dalību konkursā? Par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns runā ar "Eirovīzijas" ekspertu Edgaru Bāliņu un Latvijas Televīzijas Izklaides un dokumentālā satura redakcijas vadītāju Agnesi Štrausi-Kubliņu.

Aizvadītajā nedēļā Latvijas teritorijā jau atkal ielidoja un nokrita kaujas droni, taču atšķirībā no iepriekšējām reizēm šis incidents beidzies ne tikai ar aizsardzības ministra demisiju, bet ar visas valdības izjukšanu. Kā ministra neesamība uz nenoteiktu laiku ietekmēs tik svarīgo nozari? Vai ir pamatoti pārmetumi par "caurumiem" mūsu valsts aizsardzības spējās? Kā Latvijai sekmējas ar pretgaisa aizsardzības stiprināšanu? Un vai esam dronu lielvalsts vai tomēr tās bijušas tikai tukšas runas? Par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns runā ar Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas valdes priekšsēdētāju Elīnu Egli un militāro apskatnieku, bloga "Vara bungas" autoru Mārtiņu Vērdiņu.

Valdošajā koalīcijā iepriekšējos mēnešos jau piedzīvoti vairāki asi konflikti, bet aizvadīto dienu notikumi saistībā ar aizsardzības ministra Andra Sprūda ("Progresīvie") demisiju atkal aktualizējuši jautājumu, vai šī koalīcija nostrādās līdz rudenī gaidāmajām Saeimas vēlēšanām vai tomēr jau drīzumā izjuks. Kā vērtējama Sprūda demisija? Kā attīstīsies saspīlējums starp koalīcijas partijām? Un kā šis konflikts ietekmēs koalīcijas izveides iespējas pēc parlamenta vēlēšanām? Par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns runā ar Rīgas Stradiņa universitātes Sociālo zinātņu fakultātes programmu direktori, politoloģi Leldi Metlu-Rozentāli, Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes profesoru, politologu Jāni Ikstenu un politologu, profesoru Juri Rozenvaldu.

Ministru kabinets aprīļa beigās pēc plašām diskusijām un iedzīvotāju piketa pavadībā apstiprināja divus no trijiem Kurzemē iecerēto vēja parku ietekmes uz vidi novērtējumiem, tomēr atliekot lēmumu par uzņēmuma "K2 Ventum" vēja elektrostaciju projektu. Saistībā ar šo projektu arī izskanējušas bažas par "apšaubāmo naudas izcelsmi un politisko ietekmi". Kādēļ lēmums par "K2 Ventum" projekta ietekmes uz vidi novērtējumu tika atlikts? Vai iedzīvotāju viedoklis vispār tiek ņemts vērā un kas vēja parku plānošanas pieejā jāmaina? Un kādas izmaiņas paredzētas vēja elektrostaciju attīstības regulējumā? Par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns runā ar klimata un enerģētikas ministru Kasparu Melni (ZZS), biedrības "Drosme darīt" valdes priekšsēdētāju Robertu Tenasu un SIA "EWE Neue Energien" ("Eurowind Energy") izpilddirektoru Artūru Tomu Plešu.

Kamēr Latvijā tiek apspriestas ziņas par kārtējiem valstī ielidojušajiem kaujas droniem, pieaug spriedze arī Krievijas un Ukrainas attiecībās. Tā saistāma ar Krievijai svarīgā 9. maija tuvošanos. Kāpēc Krievija aicinājusi ārvalstu vēstniecību darbiniekus pamest Kijivu, draudot ar triecienu Ukrainas galvaspilsētai un tās "lēmumu pieņemšanas centriem"? Vai Ukraina varētu izjaukt tā sauktās Uzvaras dienas svinības sestdien Maskavā? Par ko liecina tas, ka parāde Sarkanajā laukumā būs bez militārās tehnikas? Kāpēc Maskavā noteikti mobilo sakaru ierobežojumi? Un cik pamatota varētu būt mediju iegūtā informācija par iespējamu sazvērestības gatavošanu pret Vladimiru Putinu? Par šiem un citiem jautājumiem 8. maijā raidījumā "Spried ar Delfi" žurnāliste Laura Ozoliņa izjautāja Nacionālo bruņoto spēku Zemessardzes štāba virsnieku, majoru Jāni Slaidiņu un Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas pētnieku Valdi Kuzminu.

Atsākušās viedokļu cīņas par zemo emisiju zonas izveidi Rīgā. Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājs Edgars Bergholcs (AS) pavēstījis, ka sākotnējās izstrādes šajā jautājumā faktiski nozīmētu iebraukšanas maksas ieviešanu Rīgas centrālajā daļa, nevis mērķtiecīgus risinājumus gaisa kvalitātes uzlabošanai. Viņa izteikumus asi kritizējusi biedrība "Pilsēta cilvēkiem", kas aicina Rīgas domi atsākt zemo emisiju zonas projekta tālāku virzību. Vai šādas zonas izveide ir izvēles jautājums vai Eiropas Savienības prasība? Kādi ir iespējami risinājumi zemo emisiju zonas izveidei un ko tie praktiski nozīmētu autovadītājiem? Kāda ir citu valstu pieredze šādu zonu veidošanā? Par šiem un citiem jautājumiem 7. maijā raidījumā "Spried ar Delfi" žurnāliste Laura Ozoliņa runāja ar Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāju Edgaru Bergholcu un biedrības "Pilsēta cilvēkiem" pārstāvi Remu Skrebelu.

Restorānu nozarei pavasaris nāk ar cerībām par tūrisma un terašu sezonu, kā arī vairākās Latvijas pilsētās jau aizvadītas garšu un restorānu nedēļas. Tomēr šis gads arī nācis ar jaunumiem par vairāku atzītu restorānu slēgšanu. Kādas ir prognozes par restorānu apmeklētību šogad? Kā restorānu biznesu ietekmēs karš Irānā, ņemot vērā degvielas un pārtikas produktu cenu kāpumu, kā arī bažas par tūrisma sezonu aviācijas nozares turbulenču dēļ. Kāda ir virzība jautājumā par PVN samazināšanu ēdināšanas nozarei? Un kā nozarē izdodas izskaust darbošanos ēnu ekonomikā? Par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" žurnāliste Laura Ozoliņa runā ar Latvijas Restorānu biedrības viceprezidenti, restorāna "Meat Chef" īpašnieci Agnesi Freimani, restorānu grupas "36. līnija" īpašnieku un šefpavāru Lauri Aleksejevu un Ekonomikas ministrijas parlamentāro sekretāru Jurģi Miezaini (ZZS).

Rīgas domes ieviestās satiksmes organizācijas izmaiņas Grīziņkalna apkaimē saņēmušas ļoti pretrunīgu vērtējumu. Kamēr vieni slavē, ka tādas sen bija vajadzīgas, tikmēr citi jau vāc parakstus par izmaiņu atcelšanu. Vienlaikus domstarpības izcēlušās arī par citām satiksmes mierināšanas iecerēm, piemēram, pie Vecās Ģertrūdes baznīcas, kritizējot pašvaldības pieeju un nerēķināšanos ar šādu izmaiņu ietekmi uz tuvējo uzņēmumu darbību. Kā vērtējamas veiktās un plānotās satiksmes mierināšanas ieceres? Vai plānu izstrādē tiek iesaistīti apkaimju iedzīvotāji un uzņēmēji? Un kur vēl Rīgā tuvākajā laikā gaidāmas satiksmes organizācijas izmaiņas? Par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns runā ar Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētāju Martu Kotello (Progresīvie) un TV raidījuma "Zebra" vadītāju Paulu Timrotu.

Valdība nupat apstiprinājusi jaunu atbalsta programmu iedzīvotājiem elektroauto iegādei, savukārt Valsts kontrole vēl aprīļa sākumā informēja par revīzijā secināto, ka Latvijā elektroauto atbalsta politika ir bez skaidras kopējās vīzijas un nav aizsniedzama sociāli mazaizsargātām personu grupām. Ko paredz jaunā atbalsta programma? Vai Valsts kontroles ieskatā tā ir labāka par iepriekšējo? Un kas Latvijai jādara, lai līdz 2030. gadam sasniegtu klimata mērķus transporta nozarē? Par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns runā ar Klimata un enerģētikas ministrijas parlamentāro sekretāru Jāni Irbi (ZZS) un Valsts kontroles padomes locekli Mārtiņu Āboliņu.