Audžuvecāki Andris un Rima Dekšņi izvēlējušies dot ģimenes siltumu pusaudžiem

Andris un Rima Dekšņi no Gulbenes ir cilvēki ar plašu sirdi – izaudzinājuši trīs savus dēlus un ne tikai sapņojuši par meitiņu, bet pie tādas arī tikuši, ņemot aizbildniecībā tolaik piecgadīgo Anastasiju, ko satikuši bērnunamā Daugavpilī. Kad meita paaugusies, Dekšņiem piedāvāti audžuģimeņu kursi, ko viņi izlēmuši apmeklēt, un šai mājā ģimenes siltumu pieredzējuši jau deviņi audžubērni. Andris un Rima vienojušies, ka pie sevis ņems tos, kam izredzes tikt uzņemtiem audžuģimenēs ir vismazākās – pusaudžus. Gandrīz visi, kas nonākuši pie Dekšņiem, pie viņiem arī pavadījuši visu laiku līdz pat pilngadībai, kad likums liek sākt patstāvīgu dzīves ceļu. Taču audžuvecāki turpina būt atbalsts savējiem – sazinās, palīdz praktiski, ja kas nepieciešams. Šis ģimenē ir smags laiks – nesen cīņu ar ļaunu slimību zaudēja viņu vidējais dēls. Sāpes par Artūra zaudējumu ir neizstāstāmas. Taču dzīvei jāturpinās, saka tētis. Dzīvīgu fonu sarunai veido mazdēliņš Hugo, kas kopā ar mammu šobrīd mitinās pie vecvecākiem. Abas Dekšņu šī brīža audžumeitas, iespējams, ir lielu pārmaiņu priekšā – īstā mamma vēlas atgūt zaudētas bērnu aprūpes tiesības un visi ir cerību pilni, ka viņai tas varētu izdoties.