Skaļāk

“Mēs ļoti lielā mērā esam klātesoši taustāmajā un fiziskajā pasaulē,” sarunā saka profesore Anna Kūna (Anna Keune). Viņa skaidro, kā materiāli, rīki un ķermeniska pieredze maina mācīšanos, savukārt doktore Hārpera Steiplsa (Harper Staples) uzsver, ka māksla izglītībā nav tikai papildinājums – tā var palīdzēt iesaistīties tiem, kuri STEM jomās bieži jūtas nepiederīgi. Kā māksla, tehnoloģijas un materiāli var palīdzēt domāt par izglītības pārmaiņām, nevienlīdzību un rīcībspēju? Podkāsta vadītāja Ilva Skulte sarunājas ar Minhenes Tehniskās universitātes (Technical University of Munich) pētniecēm Annu Kūnu un Hārperu Steiplsu par CLiViE projekta rīku kopumu, mākslā balstītu mācīšanos, ķermeniskumu un mākslīgā intelekta lomu izglītībā. Epizode ierakstīta angļu valodā.   Raidieraksta sērijas tiek ierakstītas Rīgas Stradiņa universitātes multimediju studijā un tās top projekta  Kultūrpratības vērtība Eiropā (Cultural Literacies’ Value in Europe) Eiropas Savienības pētniecības un inovācijas programmas „Apvārsnis Eiropa” ietvaros. Granta līgums Nr. 101132285. Podkāstā paustie uzskati un viedokļi ir tikai autora(-u) uzskati un viedokļi un ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības vai Eiropas Komisijas uzskatus un viedokļus. Par tiem nav atbildīga ne Eiropas Savienība, ne Eiropas Komisija. CLiViE projekta mājaslapa: https://www.clivieproject.eu The podcast series is recorded at Rīga Stradiņš University’s multimedia studio and is produced as part of the project Cultural Literacies’ Value in Europe funded from the European Union’s Horizon Europe Research and Innovation programme under grant agreement No. 101132285. Views and opinions expressed are, however, those of the author(s) only and do not necessarily reflect those of the European Union or European Research Executive Agency. Neither the European Union nor the granting authority can be held responsible for them. CliVie project website:  https://www.clivieproject.eu    

Attiecības mums bieži saistās ar mīlestību, drošību un atbalsu, taču ne katra pieredze attiecībās ir balstīta šajās vērtībās. Dažkārt attiecības kļūst par vidi, kur cilvēks dzīvo bailēs un pamazām zaudē savu identitāti. Šajā audiostāstā mēs runājam par emocionālu un fizisku vardarbību attiecībās, par pieredzēm, kas bieži paliek aiz slēgtām durvīm, par kurām sabiedrībā joprojām runā pārāk maz.  Lai sniegtu dziļāku ieskatu, komentārus sniedz eksperte Madara Mazjāne, kura specializējas ar dzimumu saistītas vardarbības jautājumos. Keita Zariņa, Lauma Beļska, Aleksa Šumina, Studentu medijs Skaļāk Ja šī tēma jums ir personīgi sensitīva, aicinām klausīties ar rūpēm pret sevi.

Pusaudžu gadi bieži saistās ar konfliktiem, emocijām un robežu pārbaudīšanu. Taču dažkārt viena situācija var pilnībā izmainīt ne tikai jaunieša ikdienu, bet arī attiecības ģimenē. Agnese un viņas mamma Aija stāsta par bailēm, neziņu un sarežģītiem lēmumiem, ar kuriem nācās saskarties pārāk agrā vecumā. Tas atklāj, cik nozīmīga ir vecāku reakcija brīžos, kad viss šķiet sabrucis. Sarunā ar klīnisko psiholoģi Dženiju Lauvu uzzināsi, kā šādas situācijas ietekmē pusaudža mentālo veselību, pašvērtējumu un attiecības ar tuvākajiem. Rūta Bērziņa, Marta Morica, Studentu medijs Skaļāk

“Es mākslas vietā ļoti uzmanīgi dzīvotu, jo es dzīvotu bez funkcijas. Tā ir bīstama dzīve,” šajā epizodē atzīst Ieva Lejasmeijere. Mākslas kritika nav tikai vērtējums vai recenzija — tā ir valodas uzturēšana, mēģinājums iemācīties skatīties, domāt niansētāk un dot vietu citiem viedokļiem. Taču kas notiek, kad kritika pazūd no medijiem, māksla paliek bez profesionālas atbildes, bet publiskajā telpā tās vietu aizņem PR, komentāri un sašutums? Podkāsta vadītāja Ilva Skulte sarunājas ar mākslas vēsturnieci un kritiķi Ingu Šteimani, mākslas kritiķi un raidījumu autori Ievu Lejasmeijeri un mākslas zinātnieci, kritiķi Aigu Dzalbi.   Raidieraksta sērijas tiek ierakstītas Rīgas Stradiņa universitātes multimediju studijā un tās top projekta  Kultūrpratības vērtība Eiropā (Cultural Literacies’ Value in Europe) Eiropas Savienības pētniecības un inovācijas programmas „Apvārsnis Eiropa” ietvaros. Granta līgums Nr. 101132285. Podkāstā paustie uzskati un viedokļi ir tikai autora(-u) uzskati un viedokļi un ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības vai Eiropas Komisijas uzskatus un viedokļus. Par tiem nav atbildīga ne Eiropas Savienība, ne Eiropas Komisija. CLiViE projekta mājaslapa: https://www.clivieproject.eu The podcast series is recorded at Rīga Stradiņš University’s multimedia studio and is produced as part of the project Cultural Literacies’ Value in Europe funded from the European Union’s Horizon Europe Research and Innovation programme under grant agreement No. 101132285. Views and opinions expressed are, however, those of the author(s) only and do not necessarily reflect those of the European Union or European Research Executive Agency. Neither the European Union nor the granting authority can be held responsible for them. CliVie project website:  https://www.clivieproject.eu  

Vai ir iespējams 18 gadu vecumā zināt, ko vēlies darīt visu savu atlikušo dzīvi? Un kas notiek, ja izvēlētais ceļš tomēr izrādās nepareizs? Šajā stāstā pievēršamies jautājumiem, ar kuriem saskaras daudzi jaunieši: studiju izvēlei, šaubām par nākotni un bailēm pieņemt nepareizu lēmumu. Taču stāsts ir arī par drosmi mainīt virzienu un pieņemt pārmaiņas kā daļu no personīgās izaugsmes. Karlīna Rikveile un Līva Einause, Studentu medijs Skaļāk  

“Mākslu baudīt nenozīmē vienkārši apsēsties un neko nedarīt,” sarunā saka kultūras raidījumu autors Orests Silabriedis. Klausīšanās prasa darbu — pacietību, zināšanas un gatavību ļaut sabrukt agrākajiem priekšstatiem. Taču tieši šajā piepūlē kultūra kļūst par vingrinājumu domāšanai un pretošanos pasaulei, kura visu steidzas pārvērst sauklī, skaitlī vai klikšķī. Vai spēju dzīvot sarežģītībā iespējams iemācīties un ko klausīšanās atklāj par mūsu domāšanu? Podkāsta vadītāja Ilva Skulte sarunājas ar Latvijas Radio 3 raidījumu veidotājiem Dāvi Eņģeli un Orestu Silabriedi.   Raidieraksta sērijas tiek ierakstītas Rīgas Stradiņa universitātes multimediju studijā un tās top projekta  Kultūrpratības vērtība Eiropā (Cultural Literacies’ Value in Europe) Eiropas Savienības pētniecības un inovācijas programmas „Apvārsnis Eiropa” ietvaros. Granta līgums Nr. 101132285. Podkāstā paustie uzskati un viedokļi ir tikai autora(-u) uzskati un viedokļi un ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības vai Eiropas Komisijas uzskatus un viedokļus. Par tiem nav atbildīga ne Eiropas Savienība, ne Eiropas Komisija. CLiViE projekta mājaslapa: https://www.clivieproject.eu The podcast series is recorded at Rīga Stradiņš University’s multimedia studio and is produced as part of the project Cultural Literacies’ Value in Europe funded from the European Union’s Horizon Europe Research and Innovation programme under grant agreement No. 101132285. Views and opinions expressed are, however, those of the author(s) only and do not necessarily reflect those of the European Union or European Research Executive Agency. Neither the European Union nor the granting authority can be held responsible for them. CliVie project website:  https://www.clivieproject.eu  

Izraēlas dalība šā gada Eirovīzijā izraisījusi asas diskusijas starptautiskā līmenī. Pērn 4.decembrī Eiropas Raidorganizāciju apvienības dalīborganizāciju pārstāvji tikās Šveices pilsētā Ženēvā, lai pieņemtu lēmumu par Izraēlas turpmāko dalību dziesmu konkursā. Šāds balsojums rīkots Izraēlas valdības cilvēktiesību pārkāpumu dēļ Gazas joslā un okupētajās Rietumkrasta teritorijās. Nīderlande, Spānija, Īrija, Slovēnija un Islande nolēma boikotēt Eirovīziju, kā iemeslu norādot Izraēlas īstenoto genocīdu pret palestīniešiem.  Šajā pilotsērijā piedalās Rīgas Stradiņu universitātes pētniece Anda Rožukalne, kā arī dalībnieki no gājiena "Alternative Pride", tai skaitā, pārstāvji no kustības "Par brīvu Palestīnu" un biedrības "Ebreji par mieru". "Alternative Pride" norisinājās 12.maijā pirms pirmā Eirovīzijas pusfināla, kurā LGBTKI+ komūna piedalījās "Par brīvu Palestīnu" un kopienas centra "Maiznīca" organizētā miermīlīgā gājienā, lai iestātos pret kultūras izmantošana genocīda attaisnošanā un atbalstītu citus apspiestus cilvēkus pasaulē.   Daniela Blūmane, Studentu medijs Skaļāk   Darbā izmantotā mūzika: Floating Lanterns - The Mini Vandals; Satin Moonrise - Adam MacDougall; Emotional Mess - Amy Lynn & the Honey Men; The Truth - Anno Domini Beats; Love's Aftermath - Asher Fulero; Red Shift - The Grey Room _ Density & Time

Gada vidū Gusts šo skolu absolvēja, bet rudenī, sakrītot dažādiem dzīves apstākļiem, viņš atgriezās skolā, bet šoreiz dežuranta amatā. Pa dienu Gusts vēroja savus bijušos skolas biedrus, sargāja atslēdziņas un durvis, bet naktīs atgriezās skolas solā, vēlreiz piedzīvojot franču valodas stundas, drūzmēšanos pie skapīšiem un skolas iemītnieku balsis. Piedzīvo dežuranta nakts maiņu, iejūties Gusta ādā un ļaujies skolas nakts simfonijai! Anna Bāriņa, Evelīna Diebele, Agnija Kairiša, Linda Šmerliņa, Studentu medijs Skaļāk

Piecas 20 gadu vecus meitenes dalās savās pārdomās un pieredzē par pieaugšanu, par gaidām, pieredzi, izvēlēm un draudzībām. Lai arī visas vienā vecumā, katra atrodas savā dzīves situācijā un tieši tas atgādina, ka nav viena pareizā ceļa, kur būtu jābū, kad tev ir 20.   Sarunā piedalās Arta Vizule, Elvita Grišule, kā arī audiostāsta veidotājas Paula Purava, Vineta Pudule un Nikola Adamaite. Ar savu skatījumu par izvēlēm un karjeras sākumu dalās arī RSU Karjeras centra karjeras izaugsmes veicinātāja Ilze Ušacka-Priekule.   Paula Purava, Vineta Pudule, Nikola Adamaite, Studentu medijs Skaļāk   Darbā izmantotā mūzika: Push thru by The Grey Room/Golden Palms, YouTube bibliotēka

Šobrīd attēlu ir vairāk nekā jebkad agrāk, bet kā tos lasīt? Latvijas izglītības sistēmā fotogrāfija un vizuālā kultūra joprojām paliek perifērijā, kamēr sociālie tīkli, mākslīgais intelekts un platformu algoritmi pārveido mūsu skatīšanās paradumus. Un ko varētu nozīmēt skatīties lēni, kad visu patērējam strauji? Par fotogrāfijas vēsturi, vizuālo pratību, mākslīgā intelekta attēliem, fragmentētu uzmanību un to, kā attēli veido mūsu domāšanu, podkāsta vadītājs Alnis Stakle sarunājas ar Rīgas Stradiņa universitātes profesoru un mediju pētnieku Sergeju Kruku un ISSP galerijas kuratori, fotogrāfi un pedagoģi Ivetu Gabaliņu.  #cinema #cinemaliteracy #kino #kinopratība @clivieproject #CLiViE #HorizonEurope   Septiņas raidieraksta “Neērtie jautājumi. Kultūrpratības piezīmes” sērijas ir veidotas ar nolūku uzrunāt kultūras un mākslas ekspertus, praktiķus, pedagogus, pētniekus un kultūrpratības veidotājus, lai veidotu dialogu par kultūrpratības un mākslas izglītības mainīgo lomu un potenciālu mūsdienu sabiedrībā. Raidieraksti sniedz kritisku ieskatu nepietiekami aktualizētos kultūrpratības jautājumos par kino lomu izglītībā, medijpratību, fotogrāfiju, MI, cenzūru mākslā, tabu tēmām mākslas izglītībā un sociālo atdevi no ieguldījumiem kultūrizglītībā. Raidieraksta sērijas tiek ierakstītas Rīgas Stradiņa universitātes multimediju studijā un tās top projekta  Kultūrpratības vērtība Eiropā (Cultural Literacies’ Value in Europe) Eiropas Savienības pētniecības un inovācijas programmas „Apvārsnis Eiropa” ietvaros. Granta līgums Nr. 101132285. Podkāstā paustie uzskati un viedokļi ir tikai autora(-u) uzskati un viedokļi un ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības vai Eiropas Komisijas uzskatus un viedokļus. Par tiem nav atbildīga ne Eiropas Savienība, ne Eiropas Komisija. CLiViE projekta mājaslapa: https://www.clivieproject.eu The podcast series is recorded at Rīga Stradiņš University’s multimedia studio and is produced as part of the project Cultural Literacies’ Value in Europe funded from the European Union’s Horizon Europe Research and Innovation programme under grant agreement No. 101132285. Views and opinions expressed are, however, those of the author(s) only and do not necessarily reflect those of the European Union or European Research Executive Agency. Neither the European Union nor the granting authority can be held responsible for them. CliVie project website:  https://www.clivieproject.eu  

Auditorija izvēlas vieglu, ātri patērējamu saturu, kamēr Eiropas kino lēnām zaudē savu skatītāju. Vai problēma ir izglītībā, sistēmā vai pašā cilvēkā? Un vai mēs vispār vēl gribam domāt kritiski, vai tikai justies labi? Podkāsta vadītājs Alnis Stakle sarunājas ar asociēto profesori Latvijas Kultūras akadēmijā un Rīgas Stradiņa universitātē, kā arī Latvijas Nacionālā kino centra vadītāju Ditu Rietumu un kinozinātnieci un kritiķi, Johana Gūtenberga universitātē Maincā doktora grādu ieguvušo pētnieci un žurnāla Kino Raksti redaktori Elīnu Reiteri.   Septiņas raidieraksta “Neērtie jautājumi. Kultūrpratības piezīmes” sērijas ir veidotas ar nolūku uzrunāt kultūras un mākslas ekspertus, praktiķus, pedagogus, pētniekus un kultūrpratības veidotājus, lai veidotu dialogu par kultūrpratības un mākslas izglītības mainīgo lomu un potenciālu mūsdienu sabiedrībā. Raidieraksti sniedz kritisku ieskatu nepietiekami aktualizētos kultūrpratības jautājumos par kino lomu izglītībā, medijpratību, fotogrāfiju, MI, cenzūru mākslā, tabu tēmām mākslas izglītībā un sociālo atdevi no ieguldījumiem kultūrizglītībā. Raidieraksta sērijas tiek ierakstītas Rīgas Stradiņa universitātes multimediju studijā un tās top projekta  Kultūrpratības vērtība Eiropā (Cultural Literacies’ Value in Europe) Eiropas Savienības pētniecības un inovācijas programmas „Apvārsnis Eiropa” ietvaros. Granta līgums Nr. 101132285. Podkāstā paustie uzskati un viedokļi ir tikai autora(-u) uzskati un viedokļi un ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības vai Eiropas Komisijas uzskatus un viedokļus. Par tiem nav atbildīga ne Eiropas Savienība, ne Eiropas Komisija. CLiViE projekta mājaslapa: https://www.clivieproject.eu The podcast series is recorded at Rīga Stradiņš University’s multimedia studio and is produced as part of the project Cultural Literacies’ Value in Europe funded from the European Union’s Horizon Europe Research and Innovation programme under grant agreement No. 101132285. Views and opinions expressed are, however, those of the author(s) only and do not necessarily reflect those of the European Union or European Research Executive Agency. Neither the European Union nor the granting authority can be held responsible for them. CliVie project website:  https://www.clivieproject.eu  

2025. gada 29. oktobrī aptuveni 5000 cilvēku pulcējās pie Saeimas, lai protestētu pret Latvijas ieceri denonsēt Eiropas Padomes Stambulas konvenciju - starptautisku dokumentu, kura mērķis ir vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršana un apkarošana. Protests pulcēja cilvēkus ar atšķirīgu pieredzi, taču kopīgu pārliecību, ka aizsardzība pret vardarbību nedrīkst būt politiska izvēle. Multimediālais stāsts apvieno vizuālus un audio fragmentus no protesta dienas - pūļa trokšņus, saukļus un klātbūtnes sajūtu pilsētvidē - ar anonīmu jaunas sievietes liecību par fizisku vardarbību un kontroli attiecībās grūtniecības laikā. Stāsts izgaismo sabiedrības nostāju laikā, kad lēmumi par drošību skar reālus cilvēku stāstus.   Šis ir fragments no lielāka multimediāla stāsta. Pilno stāstu skatīt šeit: Stambulas konvencijas protests

2025. gada 29. oktobrī aptuveni 5000 cilvēku pulcējās pie Saeimas, lai protestētu pret Latvijas ieceri denonsēt Eiropas Padomes Stambulas konvenciju - starptautisku dokumentu, kura mērķis ir vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršana un apkarošana. Protests pulcēja cilvēkus ar atšķirīgu pieredzi, taču kopīgu pārliecību, ka aizsardzība pret vardarbību nedrīkst būt politiska izvēle. Multimediālais stāsts apvieno vizuālus un audio fragmentus no protesta dienas - pūļa trokšņus, saukļus un klātbūtnes sajūtu pilsētvidē - ar anonīmu jaunas sievietes liecību par fizisku vardarbību un kontroli attiecībās grūtniecības laikā. Stāsts izgaismo sabiedrības nostāju laikā, kad lēmumi par drošību skar reālus cilvēku stāstus.   Šis ir fragments no plašāka multimediāla stāsta.  Pilno stāstu skatīt šeit: Stambulas konvencijas protests

Šajā epizodē ielūkojamies tajā, ko organizācijas izvēlas nepateikt, un kāpēc klusums nekad nav neitrāls. Mēs bieži pieņemam, ka laba komunikācija nozīmē runāt vairāk, skaidrot un būt maksimāli atklātiem. Taču vai vienmēr runāšana ir labākā stratēģija? Un vai klusums vienmēr nozīmē kļūdu? Epizodē apspriežam komunikācijas pētnieka Olafa Hoffjanna ideju par strategic non-talking - apzinātu lēmumu nekomunicēt. Sarunā analizējam, kā un kāpēc organizācijas izvēlas klusēt, kā šis klusums ietekmē darbinieku uztveri, uzticēšanos un organizācijas kultūru. Epizodē dzirdēsiet arī komunikācijas speciālistes Edītes Teteres pieredzi, strādājot veselības nozarē. Viņa dalās ar praktiskiem piemēriem par klusēšanas lomu krīzes situācijās un iekšējā komunikācijā, uzsverot, ka klusums var būt gan instruments, lai vēlāk nodrošinātu patiesu informāciju, gan risks, kas rada informācijas vakuumu, baumas un nedrošību darbinieku vidū. Klinta Lavrova, Anete Arāja, Studentu medijs Skaļāk  

Pirmajā darba dienā ir svarīgi justies gaidītam un izvairīties no haosa, jo pirmo iespaidu par sevi un uzņēmumu vēlāk ir grūti mainīt. Šajā raidierakstā apspriežam ikvienam svarīgu tēmu kādā konkrētā dzīves posmā – jauna darbinieka ienākšanu uzņēmumā jeb "onboarding" procesu. Analizējam gan jaunā darbinieka, gan darba devēja lomu. Galvenās tēmas: pirmais iespaids, emocionālā drošība, mentoru nozīme, organizācijas kultūra. Raidierakstā mēģinām saprast, kas palīdz darbiniekam ātrāk iejusties, palielina motivāciju un uzlabo organizācijas kopējos rezultātus. Amanda Vilciņa, Katrīna Ziemele, Studentu medijs Skaļāk

Šajā epizodē aplūkojam, kā izskatās uzņēmuma bankrots no darbinieka skatpunkta. Parasti šādas situācijas redzam tikai no ārpuses, ziņās vai īsos paziņojumos no uzņēmuma vadības. Bet kas notiek organizācijas iekšienē? Kā jūtas darbinieki, kad komunikācija pēkšņi pazūd? Katrīna dalās savā personīgajā pieredzē par darbu klientu apkalpošanas jomā, kur sākumā komunikācija ar īpašniekiem bija atklāta un draudzīga, bet pēdējā mēnesī tas pilnībā mainījās. Tieši tajā brīdī sākās neziņa, baumas, spriedze un arī dusmas. Šajā sarunā diskutējam par to, kāpēc komunikācijas pazušana rada lielāku spriedzi nekā pati situācija, kā veidojas baumas organizācijā, kā mainās attiecības starp darbiniekiem un vadību un ko vadītāji varēja darīt citādāk. Šī epizode parāda, ka iekšējā komunikācija nav tikai informācijas nodošana, tā ir uzticēšanās, attiecības un drošības sajūta darba vietā. Nikola Jaunozola, Katrīna Rašmane, Studentu medijs Skaļāk  

Ierakstā pievēršamies, Sabiedrisko attiecību 2. kursa studentes Una Ulmane un Evelīna Anna Pitāne, tēmai, kas bieži tiek noklusēta, bet būtiski ietekmē jebkura uzņēmuma vai organizācijas ikdienu – neformālie līderi un viņu loma iekšējā komunikācijā. Kāpēc viņu ietekme nereti ir tikpat spēcīga (vai pat spēcīgāka) nekā formālajai vadībai? Dalāmies ar piemēriem no reālās pieredzes un atziņām no literatūras. Sarunā izzinām: - kā definēt neformālo līderību un kā to atpazīt komandā; - kā neformālie līderi ietekmē komandas dinamiku, informācijas plūsmu un organizācijas kultūru; - pozitīvos aspektus - uzticēšanās veidošanu, motivāciju un sadarbību; - iespējamos riskus - pretestību pārmaiņām vai dezinformācijas izplatību; - kādus procesus organizācijā viņi ietekmē visvairāk. Runājam arī par praktisko pusi - ko konkrēti vadībai darīt ar neformālajiem līderiem: kā viņus iesaistīt, attīstīt un izmantot kā sabiedrotos, nevis ignorēt vai uztvert kā draudu. Diskusijā pieskaramies arī interesantam jautājumam: vai neformālie līderi paši apzinās savu ietekmi? Una Ulmane, Evelīna Anna Pitāne, Studentu medijs Skaļāk  

Šajā epizodē pievēršamies tam, kas notiek organizāciju iekšienē, proti, iekšējai komunikācijai. Tā ir ikdienas darba sastāvdaļa, kas bieži paliek nepamanīta, bet būtiski ietekmē to, kā cilvēki sadarbojas, saprot savus uzdevumus un veido kopējo darba vidi. Šajā epizodē skaidrojam, kas ir iekšējā komunikācija un kāpēc tā ir svarīga jebkurā organizācijā. Apskatām to, kā saziņa atšķiras starp dažādām komandām, kā organizācijas kultūra ietekmē darbinieku savstarpējo komunikāciju un kā organizācijas lielums un struktūra ietekmē informācijas plūsmu. Tāpat epizodē pievēršam uzmanību arī teorētiskajam skatījumam, kas palīdz labāk izprast šīs atšķirības, un vienlaikus parāda, kā tas viss izpaužas praksē ikdienas darbā. Šī epizode palīdz labāk saprast, cik nozīmīga ir skaidra un efektīva komunikācija un kā tā ietekmē komandas darbu kopumā. Ance Bērziņa, Daniela Lagzdiņa, Studentu medijs Skaļāk

Kad dodamies uz Dailes teātri, mēs redzam tikai izrādi uz skatuves. Taču aiz tās slēpjas daudz vairāk – cilvēki, telpas un darbs, kas paliek neredzams. Šis ir ieskats teātra aizkulisēs, kur katra detaļa palīdz radīt to, ko skatītājs redz tikai uz mirkli.   Šis ir fragments no lielāka multimediāla stāsta. Pilno stāsti skatīt šeit: Daile aiz aizkariem

Kad dodamies uz Dailes teātri, mēs redzam tikai izrādi uz skatuves. Taču aiz tās slēpjas daudz vairāk – cilvēki, telpas un darbs, kas paliek neredzams. Šis ir ieskats teātra aizkulisēs, kur katra detaļa palīdz radīt to, ko skatītājs redz tikai uz mirkli.   Šis ir fragments no lielāka multimediāla stāsta. Pilno stāstu skatīt šeit: Daile aiz aizkariem

Harijs Stradiņš ir kokapstrādes meistars, kuram svarīgi ir radīt, nevis ražot. Viņam nozīmīgs ir pats process - darbs ar materiālu, pieskāriens, klātbūtne un pievienotā vērtība. Koks nav tikai izejmatreriāls - tā ir daļa no pasaules. Meistara darbs ir tam piešķirt citādu izskatu un funkciju. Darbā ar koku, svarīga ir ne tikai tā forma un materiāls, bet arī cilvēka iekšējā pasaule, kas ir neatņemama sastāvdaļa no gala rezultāta.    Šis ir fragments no lielāka multimediāla stāsta. Pilno stāstu skatīt šeit: Vai mēs varam būt mākslinieki savās dzīvēs?

Darbnīcā katra detaļa sākas ar mērījumiem, plānu un precīzu roku darbu.  Šajā foto stāstā sekojam mēbeles tapšanai, no angāra vārtiem un instrumentiem līdz  brīdim, kad atvilktnes iebīdās savā vietā. Šis ir fragments no lielāka multimediāla stāsta.   Pilno stāstu skatīt šeit: Apstājusies kustība, riteņi un mehānismi  

Muzejs “Tehnika no pagātnes” apvieno vērienīgu vēsturisku automašīnu, motociklu, mopēdu, velosipēdu, smagās tehnikas, sadzīves tehnikas un rotaļlietu kolekciju. Muzeja dibinātājs un kolekcionārs Jānis Buka ar aizrautību dalās savā pieredzē un zināšanās, iepazīstinot apmeklētājus ar katras automašīnas un priekšmeta vēsturi.   Šis ir fragments no lielāka multimediāla stāsta. Pilno stāstu skatīt šeit: Apstājusies kustība, riteņi un mehānismi

Muzejs “Tehnika no pagātnes” apvieno vērienīgu vēsturisku automašīnu, motociklu, mopēdu, velosipēdu, smagās tehnikas, sadzīves tehnikas un rotaļlietu kolekciju. Muzeja dibinātājs un kolekcionārs Jānis Buka ar aizrautību dalās savā pieredzē un zināšanās, iepazīstinot apmeklētājus ar katras automašīnas un priekšmeta vēsturi.   Šis ir fragments no lielāka multimediāla stāsta.  Pilno stāstu skatīt šeit: Apstājusies kustība, riteņi un mehānismi

No idejas līdz pabeigtam projektam tiek ieguldīti līdzekļi, pūles un spars. Taču, ne vienmēr viss izdodas kā plānots… Daudzas ēkas tiek pamestas novārtā gan celšanas, gan renovāciju procesā, un to būtība saglabājas tikai cilvēku atmiņās. Stirnu muiža, kura atrodas nomaļā vietā netālu no Auces, nav izņēmums. Laika gaitā tai mainījušies īpašnieki, un līdz ar to, arī tās pielietojums, taču pēc simtiem gadu tur šobrīd palikusi vien vēstures “čaula”, pa kuru staigājot, var tikai iztēloties, kā kādreiz tur izskatījās. Stirnu muiža apvīta dažādos nostāstos par spokiem, rituāliem un iemītnieku ar bisi. Devāmies noskaidrot, kas no tā visa ir patiess, un kas - tikai izdomu tēls.   Šis ir fragments no lielāka multimediālā stāsta. Pilno stāstu skatīt šeit: Stirnu muiža: pagātnes atstātās pēdas

Why does Inga Spriņģe envy her husband Holger Roonemaa and other Estonian journalists? Is the start-up mentality in media editorial offices and journalists' minds the new normal? What does it mean to be creative in journalism today? Is the ability to write or tell stories in an engaging way enough? These and other important questions are discussed in the first episode of the podcast Media & Society with the podcast host Līga Ozoliņa. The conversation features the cross-border journalist couple – Inga Spriņģe, journalist and founder of the investigative journalism center Re:Baltica, and Holger Roonemaa, an Estonian investigative journalist and editor, head of the investigative journalism team at the news site Delfi in Estonia. The Media & Society podcast offers a platform for in-depth conversations about how people experience, think about, and feel regarding media and journalism. Aimed at media professionals and scholars, it explores the multifaceted relationship between media, journalism, and audiences in two Baltic countries — Latvia and Estonia. The podcast series is hosted by Līga Ozoliņa, a PhD student at Rīga Stradiņš University and a researcher at the Social Sciences Research Centre.   Raidieraksta sērijas tiek ierakstītas Rīgas Stradiņa universitātes multimediju studijā un tās top projekta “RSU iekšējā un RSU ar LSPA ārējā konsolidācija” (Nr. 5.2.1.1.i.0/2/24/I/CFLA/005) Zinātnieka granta “Nozīmes piešķiršana medijiem: non-media-centric un open-ended pieeja ar medijiem saistīto pieredžu un uzskatu par medijiem izpētē” (Nr. RSU-ZG-2024/1-0007) ietvaros. Projektu finansē Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisms un valsts budžets. Podkāstā paustie uzskati un viedokļi ir tikai autora(-u) uzskati un viedokļi un ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības vai Eiropas Komisijas uzskatus un viedokļus. Par tiem nav atbildīga ne Eiropas Savienība, ne Eiropas Komisija.  The podcast series is recorded at Rīga Stradiņš University’s multimedia studio and is produced as part of the Scientist Grant 'Making Sense of Media: A Non-Media-Centric and Open-Ended Approach to the Study of Media-Related Experiences and Perceptions' (No. RSU-ZG-2024/1-0007), which is carried out under the project 'RSU Internal and RSU with LASE External Consolidation' (No. 5.2.1.1.i.0/2/24/I/CFLA/005). The project is funded by the European Union Recovery and Resilience Facility and the state budget of the Republic of Latvia. Views and opinions expressed are however those of the author(s) only and do not necessarily reflect those of the European Union or European Commission. Neither the European Union nor the European Commission can be held responsible for them.

What it's like to be a journalist in Latvia and Estonia? How do journalists perceive their audiences and how does audiences perceive journalists and their work in both countries? These and other important questions are discussed in the second episode of the podcast Media & Society with the podcast host Līga Ozoliņa. The conversation features two journalism scholars from Latvia and Estonia – Rīga Stradiņš University professor Anda Rožukalne and Associate Professor in Sociology of Journalism at the University of Tartu Ragne Kõuts-Klemm.  The Media & Society podcast offers a platform for in-depth conversations about how people experience, think about, and feel regarding media and journalism. Aimed at media professionals and scholars, it explores the multifaceted relationship between media, journalism, and audiences in two Baltic countries — Latvia and Estonia. The podcast series is hosted by Līga Ozoliņa, a PhD student at Rīga Stradiņš University and a researcher at the Social Sciences Research Centre. Theme song: Jeremy Blake, Science Montage, Youtube audio library The podcast series is recorded at Rīga Stradiņš University’s multimedia studio and is produced as part of the Scientist Grant 'Making Sense of Media: A Non-Media-Centric and Open-Ended Approach to the Study of Media-Related Experiences and Perceptions' (No. RSU-ZG-2024/1-0007), which is carried out under the project 'RSU Internal and RSU with LASE External Consolidation' (No. 5.2.1.1.i.0/2/24/I/CFLA/005). The project is funded by the European Union Recovery and Resilience Facility and the state budget of the Republic of Latvia. Views and opinions expressed are however those of the author(s) only and do not necessarily reflect those of the European Union or European Commission. Neither the European Union nor the European Commission can be held responsible for them.

Darbs ir veltīts mierīgai piederības un patriotisma sajūtai, kas nav saistīta ar izcelsmi vai tautību, bet ar dzīvi, pieredzi un sajūtu, ka esi savā vietā. Projekta centrā ir doma, ka Latvija var būt mājas cilvēkiem ar dažādām saknēm. Ne visiem, kas šeit dzīvo, senči nāk no šīs zemes, taču mājas sajūta rodas tur, kur cilvēks ir piedzimis vai izaudzis, kur dzīvo viņa ģimene, kur viņš runā vairākās valodās, mācās, strādā un veido savu identitāti. Patriotisms šajā darbā nav saistīts ar asinsradniecību, bet ar cieņu, rūpēm un vēlmi piederēt vietai, kurā dzīvo. Šis ir fragments no lielāka multimediālā stāsta.  Pilno stāstu skatīt šeit: Manas mājas ir šeit

Kad visa sāk palikt mazliet par daudz - šis ir tas brīdis, kad uzlikt “Nav nopietni”. Šis ir podkāsts, kur vari uz brīdi atslēgties no ikdienas steigas un pārāk nopietnām lietām.  Šajā epizodē mēs beidzot iepazīstinām ar sevi, svinam pavasari un jau mentāli gatavojamies hokeja sezonai. Diskutējam par jautājumu, vai labāk palikt mājās vai iet ārā? (jā, viedokļi dalās)
 Atceramies arī mūsu neveiksmīgo pilot epizodi un, protams, nevar iztikt bez šī mēneša Top 3. Sonora Veipa un Estere Alma Dzērve, Studentu medijs Skaļāk  

Pareizticīgās baznīcas koris nav vieta, kur cilvēki nonāk nejauši. Katram ir savs ceļš – caur bailēm, neziņu, ilgu pārtraukumu dziedāšanā vai vienkāršu uzaicinājumu atnākt un pamēģināt. Tieši šie ceļi kļūst par mūsu projekta sākumpunktu. Mēs stāstām par kora ansambļa dalībniekiem un viņu izvēli dziedāt baznīcā – nevis skatuves, bet sajūtas dēļ. Dziedāšana šeit kļūst par veidu, kā sakārtot domas, atrast vieglumu un piedzīvot brīžus, kuros skaņa paceļ augstāk par ikdienu, īpaši svētkos, kad baznīca ir pilna. Šajā kolektīvā svarīga ir ne tikai balss, bet arī cilvēka iekšējā attieksme. Koris tiek uztverts kā dzīvs organisms, kur profesionālā pieredze saplūst ar uzticēšanos, mieru un klātbūtni. Tas ir stāsts par palikšanu – vietā, kur dziedāšana kļūst par sirdsdarbu. Šis ir fragments no lielāka multimediāla stāsta. Pilno stāstu skatīt šeit: Dziedot caur dvēseli: stāsts par to, kas paliek aiz skaņas

Pareizticīgās baznīcas koris nav vieta, kur cilvēki nonāk nejauši. Katram ir savs ceļš – caur bailēm, neziņu, ilgu pārtraukumu dziedāšanā vai vienkāršu uzaicinājumu atnākt un pamēģināt. Tieši šie ceļi kļūst par mūsu projekta sākumpunktu. Mēs stāstām par kora ansambļa dalībniekiem un viņu izvēli dziedāt baznīcā – nevis skatuves, bet sajūtas dēļ. Dziedāšana šeit kļūst par veidu, kā sakārtot domas, atrast vieglumu un piedzīvot brīžus, kuros skaņa paceļ augstāk par ikdienu, īpaši svētkos, kad baznīca ir pilna. Šajā kolektīvā svarīga ir ne tikai balss, bet arī cilvēka iekšējā attieksme. Koris tiek uztverts kā dzīvs organisms, kur profesionālā pieredze saplūst ar uzticēšanos, mieru un klātbūtni. Tas ir stāsts par palikšanu – vietā, kur dziedāšana kļūst par sirdsdarbu. Šis ir fragments no lielāka multimediāla stāsta. Multimediālo stāstu skaties šeit: Dziedot caur dvēseli: stāsts par to, kas paliek aiz skaņas

Spēles aizkulisēs - Adrians Andževs par pieredzi un izaicinājumiem. Ceļš uz profesionālo basketbolu var sākties ļoti dažādi. Adriana Andževa stāsts pierāda, ka arī virtuālā vide var kļūt par pirmo soli ceļā uz lielo sportu. Apvienojot intereses par basketbolu, ar smagu darbu un mērķtiecīgiem treniņiem, viņš nonāca līdz Latvijas basketbola komandai - VEF Rīga. Šis ir fragments no lielāka multimediāla stāsta. Pilno stāstu lasi šeit: Adrians Andževs. No virtuālā laukuma uz VEF Rīga

In this final episode of Media & Society, we look back at the key questions that have shaped the season and ask what comes next for the relationship between media and society in Latvia and Estonia. From news fatigue and trust to media literacy, polarization, and the future of journalism, this conversation brings together several of the themes that have run through the series. To close the season, host Līga Ozoliņa is joined by four distinguished guests: Nellija Ločmele, editor-in-chief of IR magazine; Mari-Liis Rüütsalu, former member of the management board of Express Group; Rita Ruduša, media expert with extensive experience in journalism and the NGO sector; and Tarmu Tammerk, ombudsperson at Estonian Public Broadcasting. Together, they reflect on how journalism can remain relevant in a fragmented and emotionally exhausted information environment, what media organizations can do to respond to distrust and disengagement, and why questions of responsibility, representation, and democratic resilience are becoming more urgent than ever. As a season finale, this episode offers not only a summary of earlier discussions, but also a broader reflection on the future of media in Latvia and Estonia.   The podcast series is hosted by Līga Ozoliņa, a PhD student at Rīga Stradiņš University and a researcher at the Social Sciences Research Centre. Theme song: Jeremy Blake, Science Montage, Youtube audio library The podcast series is recorded at Rīga Stradiņš University’s multimedia studio and is produced as part of the Scientist Grant 'Making Sense of Media: A Non-Media-Centric and Open-Ended Approach to the Study of Media-Related Experiences and Perceptions' (No. RSU-ZG-2024/1-0007), which is carried out under the project 'RSU Internal and RSU with LASE External Consolidation' (No. 5.2.1.1.i.0/2/24/I/CFLA/005). The project is funded by the European Union Recovery and Resilience Facility and the state budget of the Republic of Latvia. Views and opinions expressed are however those of the author(s) only and do not necessarily reflect those of the European Union or European Commission. Neither the European Union nor the European Commission can be held responsible for them.  

Šis multimediālais stāsts pievēršas policijas darba realitātei, uzdodot nozīmīgu un ne tik bieži dzirdētu jautājumu - policija aizsargā mūs, bet vai viņi paši jūtas droši? No malas policista profesija nereti šķiet stabila un pat iespaidīga, taču ikdienā tā ir saistīta ar neparedzamām, emocionāli un fiziski bīstamām situācijām. Šis ir fragments no lielāka multimediāla stāsta. Multimediālo stāstu lasi šeit:

Šis multimediālais stāsts pievēršas policijas darba realitātei, uzdodot nozīmīgu un ne tik bieži dzirdētu jautājumu - policija aizsargā mūs, bet vai viņi paši jūtas droši? No malas policista profesija nereti šķiet stabila un pat iespaidīga, taču ikdienā tā ir saistīta ar neparedzamām, emocionāli un fiziski bīstamām situācijām. Šis ir fragments no lielāka multimediāla stāsta. Multimediālo stāstu lasi šeit:

Šis multimediālais stāsts pievēršas policijas darba realitātei, uzdodot nozīmīgu un ne tik bieži dzirdētu jautājumu - policija aizsargā mūs, bet vai viņi paši jūtas droši? No malas policista profesija nereti šķiet stabila un pat iespaidīga, taču ikdienā tā ir saistīta ar neparedzamām, emocionāli un fiziski bīstamām situācijām. Šis ir fragments no lielāka multimediāla stāsta. Multimediālo stāstu lasi šeit:

Darbs, kas paliek aiz kadra | Fragments no multimediālā stāsta | 1 Šis multimediālais stāsts pievēršas policijas darba realitātei, uzdodot nozīmīgu un ne tik bieži dzirdētu jautājumu - policija aizsargā mūs, bet vai viņi paši jūtas droši? No malas policista profesija nereti šķiet stabila un pat iespaidīga, taču ikdienā tā ir saistīta ar neparedzamām, emocionāli un fiziski bīstamām situācijām. Šis ir fragments no lielāka multimediāla stāsta. Multimediālo stāstu lasi šeit:

Šis multimediālais stāsts pievēršas policijas darba realitātei, uzdodot nozīmīgu un ne tik bieži dzirdētu jautājumu - policija aizsargā mūs, bet vai viņi paši jūtas droši? No malas policista profesija nereti šķiet stabila un pat iespaidīga, taču ikdienā tā ir saistīta ar neparedzamām, emocionāli un fiziski bīstamām situācijām. Šis ir fragments no lielāka multimediāla stāsta. Multimediālo stāstu lasi šeit:

Nāve ir klātesoša ikviena cilvēka dzīvē, tomēr par to bieži valda klusums. Tā ir  tabu tēma, no kuras sabiedrība novēršas, jo tā rada bailes, neērtību vai atgādina par mūsu  pašu trauslumu. Mūsdienās, kur tiek cildināta jaunība, panākumi, darbs un nākotne, nāvei reti  atvēl vietu sarunās. Bet, ja nu tieši runāšana par nāvi palīdz labak izprast dzīves vērtības,  pieņemt zaudējumus un iemācīties dzīvot apzinātāk? Saruna ar Mārtiņu Štreihfeldu, kura  ikdienas dzīve norit starp dzīvo un mirušo.   Šis ir fragments no lielāka multimediāla stāsta. Pilno stāstu lasi šeit: Balts, melns un tad ir vāks

Nāve ir klātesoša ikviena cilvēka dzīvē, tomēr par to bieži valda klusums. Tā ir  tabu tēma, no kuras sabiedrība novēršas, jo tā rada bailes, neērtību vai atgādina par mūsu  pašu trauslumu. Mūsdienās, kur tiek cildināta jaunība, panākumi, darbs un nākotne, nāvei reti  atvēl vietu sarunās. Bet, ja nu tieši runāšana par nāvi palīdz labak izprast dzīves vērtības,  pieņemt zaudējumus un iemācīties dzīvot apzinātāk? Saruna ar Mārtiņu Štreihfeldu, kura  ikdienas dzīve norit starp dzīvo un mirušo.   Šis ir fragments no lielāka multimediāla stāsta. Pilno stāstu lasi šeit: Balts, melns un tad ir vāks

Ieejot gleznotājas Annas Pantejevas omulīgajā darbnīcā liekas, ka esmu nonākusi citā pasaulē. Mierpilno darbnīcu piepilda mazliet savdabīga, bet nomierinoša mūzika, gaisā šķietami aizķērusies tikko vārītas kafijas smarža un laiks pēkšņi vienkārši neeksistē.  Ciemošanās pie Annas nozīmē ne tikai pacienāšanu ar siltu tēju un dažādiem našķiem, bet arī sirsnīgus smieklus un nebeidzamas sarunas par zeķbiksēm.  Samanta Mikuļiča, Kamilla Keita Kokenberga, Studentu medijs Skaļāk

Aldis Dobenbergs un Elīna Māliņa ir mākslinieki un pedagogi, kuri ar savām prasmēm un pieredzi dalās ar nākamajām paaudzēm, pasniedzot mākslas nodarbības Koknesē. Pēdējos gadus Aldis ir pievērsies sev un savai mākslai, taču nodarbības vadījis gadiem. Pasniedzējs audzēkņiem sniedza praktisku, nevis teorētisku pieeju mākslai - tā arī Elīna iepazina mākslas pasauli. Tagad Aldi un Elīnu vieno pedagoģija, kas reiz aizsākās ar Elīnas neizpratni par melnās krāsas nozīmi Alda darbos, un turpinās ar mūžīgu atbildības sajūtu tagad jau pār saviem audzēkņiem. Skaties visu multimediālo stāstu: https://skalak.rsu.lv/vizuali-stasti/butu-zel-ja-koknese-nebutu-makslinieku Elīza Rancāne, Jānis Roberts Lācis, Viktorija Elīza Gremzde, Pauls Bindars, Studentu medijs Skaļāk

Aldis Dobenbergs un Elīna Māliņa ir mākslinieki un pedagogi, kuri ar savām prasmēm un pieredzi dalās ar nākamajām paaudzēm, pasniedzot mākslas nodarbības Koknesē. Pēdējos gadus Aldis ir pievērsies sev un savai mākslai, taču nodarbības vadījis gadiem. Pasniedzējs audzēkņiem sniedza praktisku, nevis teorētisku pieeju mākslai - tā arī Elīna iepazina mākslas pasauli. Tagad Aldi un Elīnu vieno pedagoģija, kas reiz aizsākās ar Elīnas neizpratni par melnās krāsas nozīmi Alda darbos, un turpinās ar mūžīgu atbildības sajūtu tagad jau pār saviem audzēkņiem. Skaties visu multimediālo stāstu:  Elīza Rancāne, Jānis Roberts Lācis, Viktorija Elīza Gremzde, Pauls Bindars, Studentu medijs Skaļāk

Operators Edgars Bite izvadā mūs pa LTV ēkas gaiteņiem, pagrabu, studijām un liftiem. Klausies fragmentus no mūsu ekskursijas.  Emīlija Beate Bite, Evija Balta, Haralds Jānis Vanags, Adrians Zimins, Studentu medijs Skaļāk Skaties visu multimediālo stāstu: https://skalak.rsu.lv/vizuali-stasti/aiz-kulisem-latvijas-televizija

In this episode of Media & Society, we move the lens from journalism students to those who increasingly shape the demand for journalism itself: young, digitally native media audiences. How do they encounter news today? Who do they trust? And what responsibility comes with having a platform in an online-first infospace? Our guests — Kristiāna Grāmatiņa, a podcaster with a background in health tech and IT, and Laura Rannaväli, a cross-media student and content creator — reflect on trust, responsibility, and the blurred lines between audience, creator, and media actor in the social media age. Together, they discuss why many young people meet news first on platforms like TikTok and Instagram, why professional journalism still matters, and how small “seeds” of media awareness can be planted where the next generation already spends its time.   The podcast series is hosted by Līga Ozoliņa, a PhD student at Rīga Stradiņš University and a researcher at the Social Sciences Research Centre. Theme song: Jeremy Blake, Science Montage, Youtube audio library The podcast series is recorded at Rīga Stradiņš University’s multimedia studio and is produced as part of the Scientist Grant 'Making Sense of Media: A Non-Media-Centric and Open-Ended Approach to the Study of Media-Related Experiences and Perceptions' (No. RSU-ZG-2024/1-0007), which is carried out under the project 'RSU Internal and RSU with LASE External Consolidation' (No. 5.2.1.1.i.0/2/24/I/CFLA/005). The project is funded by the European Union Recovery and Resilience Facility and the state budget of the Republic of Latvia. Views and opinions expressed are however those of the author(s) only and do not necessarily reflect those of the European Union or European Commission. Neither the European Union nor the European Commission can be held responsible for them.

Šis audio fragments ir ieraksts no baleta mēģinājuma. Skan Pētera Čaikovska "Ziedu valsis".  Šis stāsts nav mēģinājums izskaidrot, kas patiesībā notiek ar dejotājiem aiz skatuves. Mēs to nezinām. Mēs redzam tikai fragmentus – ķermeņus, kas gatavojas darīt savu darbu. Tā ir telpa ārpus skatuves ierastā zelta rāmja un ārpus skatītājiem pierastā skatpunkta. Kā fotogrāfi mēs šeit ieņemam starppozīciju. Mēs esam klātesoši, bet nepiederīgi. Mums ir spēja spēja būt kā ēnai uz sienas – netraucēt, neiesaistīties, tikai pamanīt un fiksēt mirkļus, kas nepieder izrādei, bet ir tās priekšnoteikums. Mēs ieraugām to, kas paliek ārpus skatītāja redzesloka, bet veido pamatu perfekti noslīpētam rezultātam. Keita Zariņa, Lauma Beļska, Aleksa Šumina, Studentu medijs Skaļāk Uz visu stāstu: https://skalak.rsu.lv/vizuali-stasti/en-coulisse-balets-arpus-kadra

Katrai sievietei ir savs stāsts – vienai bērniņš piedzimis pavisam nesen, citai – pirms vairākiem gadiem. Katra pieredze ir atšķirīga, tomēr viņas vieno kas ļoti būtisks: ķeizargrieziena rēta kā liecība par to, kā viņu bērni nāca pasaulē. Ilona Amanda Pētersone, Nauris Dorobļajs, Anete Ozola, Marta Bērziņa, Studentu medijs Skaļāk  Izstāde "Ķermeniskās ainavas" skatāma no 2026. gada janvāra līdz maijam RSU Anatomijas muzejā un Studentu medijā Skaļāk: https://skalak.rsu.lv/vizuali-stasti/kermeniskas-ainavas-multimediala-izstade

Pulkstenis ir 7.20, un pilsēta vēl tikai mostas, bet Dina Švīpiņa jau dodas uz skolu. Katru rītu viņa šo maršrutu mēro ar kājām, 40 minūtes pavadot klusumā un domājot par gaidāmo dienu. Latviešu valodas skolotāja stāsta par savu darbu, viņas attieksmi pret bērniem un mācīšanas procesu. Šis ir fragments no lielāka multimediāla stāsta. Saite uz multimediālo stāstu: No rīta krēslas līdz klases gaismai

Pulkstenis ir 7.20, un pilsēta vēl tikai mostas, bet Dina Švīpiņa jau dodas uz skolu. Katru rītu viņa šo maršrutu mēro ar kājām, 40 minūtes pavadot klusumā un domājot par gaidāmo dienu. Latviešu valodas skolotāja stāsta par savu darbu, viņas attieksmi pret bērniem un mācīšanas procesu. Šis ir fragments no lielāka multimediāla stāsta. Saite uz multimediālo stāstu: No rīta krēslas līdz klases gaismai

Pulkstenis ir 7.20, un pilsēta vēl tikai mostas, bet Dina Švīpiņa jau dodas uz skolu. Katru rītu viņa šo maršrutu mēro ar kājām, 40 minūtes pavadot klusumā un domājot par gaidāmo dienu. Latviešu valodas skolotāja stāsta par savu darbu, viņas attieksmi pret bērniem un mācīšanas procesu. Šis ir fragments no lielāka multimediāla stāsta. Saite uz multimediālo stāstu: No rīta krēslas līdz klases gaismai